Nākamā dzīve

Apustuliskajai misijai, ko Kristus ir uzticējis visiem saviem mācekļiem tātad ir konkrētas sociālas sekas. Nedrīkst iedomāties, ka, lai būtu par kristieti, jāpagriež pasaulei mugura, un, domājot par cilvēka dabu, jāgrimst bezcerībā. Viss godīgais, pat visnenozīmīgākais, sevī ietver gan cilvēcisku, gan dievišķu jēgu. Kristus, pilnīgais cilvēks, nenāca iznīcināt cilvēcisko, bet, pieņemot mūsu cilvēcisko stāvokli, izņemot grēku, padarīt to cildenu. Viņš ir nācis dalīties visās cilvēka ilgās, izņemot skumjo ļaunuma notikumu.

Kristietim vienmēr jābūt gatavam no iekšienes svētdarīt sabiedrību, pilnībā esot pasaulē, bet neesot no pasaules – tādā ziņā, ka pasaulē, ne jau savas dabas, bet tīšas nepilnības – grēka – dēļ, pastāv Dieva noliegšana un opozīcija Viņa mīlošajai vēlmei atpestīt.