127

Apustuļu darbi, stāstot par Vasarsvētku dienas notikumiem, kad Svētais Gars nonāca pār Mūsu Kunga mācekļiem uguns mēļu veidā, mums liek piedalīties Dieva varenības diženajā izpausmē, ar ko Baznīca tautu vidū uzsāk savu ceļu. Uzvara, ko Kristus ar savu paklausību, upurēšanos Krustā un Augšāmcelšanos guva pār nāvi un grēku, Vasarsvētkos atklājās visā tās dievišķajā skaidrībā.

Mācekļi, jau Augšāmceltā godības liecinieki, piedzīvoja sevī Svētā Gara spēku: viņu prāti un sirdis atvērās jaunai gaismai. Viņi bija sekojuši Kristum un ar ticību pieņēmuši Viņa mācību, bet ne vienmēr spēja izprast visu tās jēgu; vajadzēja nākt patiesības Garam, kas viņiem liks saprast visas lietas (sal. Jņ 16,12-13). Viņi zināja, ka tikai Jēzū viņi var atrast mūžīgās dzīves vārdus un bija gatavi sekot Viņam un atdot savu dzīvību par Viņu, bet viņi bija vāji, un, kad pienāca pārbaudījumu stunda, viņi aizmuka, Jēzu atstājot vienu. Vasarsvētku dienā tas viss ir mainījies. Svētais Gars, kas ir spēka gars, viņus ir stiprinājis, padarījis drošus un drosmīgus. Apustuļu vārdi Jeruzalemes ielās un laukumos izskan enerģiski un vibrējoši.

No visdažādākajiem reģioniem sanākušie vīrieši un sievietes, kas šajās dienās piepilda pilsētu apbrīnā klausās. Partieši un mēdieši, un elamitieši, un kas dzīvo Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas daļā ap Kirēni un ienācēji no Romas. Tāpat jūdi un prozelīti, krētieši un arābi; mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus (Apd 2,9-11). Brīnumi, kas notiek acu priekšā, viņiem liek ieklausīties apustuļu sludināšanā. Pats Svētais Gars, kas darbojās Kunga mācekļos, skāra arī viņu sirdis un noveda pie ticības.

Svētais Lūkass mums stāsta, ka pēc tam, kad svētais Pēteris pasludināja Kristus Augšāmcelšanos, daudzi no tiem, kas bija apkārt, tuvojās un viņam vaicāja: „Brāli, ko mums darīt?” Apustulis atbildēja: „Gandariet par saviem grēkiem, un ikviens no jums lai kristās Jēzus Kristus vārdā jūsu grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.” (sal. Apd 2,37-41). Un Raksti nobeidz sakot, ka ap trīs tūkstoši cilvēku šajā dienā pievienojās Baznīcai.

Svētā Gara svinīgā atnākšana Vasarsvētku dienā nebija vienīgais šāds notikums. Nav gandrīz nevienas Apustuļu darbu lappuses, kas nerunā par Svēto Garu un par Viņa darbību, kas vada, organizē un apgaro pirmās kristīgās kopienas dzīvi un darbus. Tas ir Viņš, kas iedvesmo svētā Pētera sprediķošanu (sal. Apd 4,8), kas mācekļus stiprina viņu ticībā (sal. Apd 4,31), kas ar savu klātbūtni apzīmogo pagāniem veltīto aicinājumu (sal. Apd 10,44-47), kas Saulu un Barnabu sūta tālās zemēs, lai atvērtu jaunus ceļus Jēzus mācībai (sal. Apd 13,2-4). Vienā vārdā sakot, Viņa klātbūtne un darbība valda pār visām lietām.

Šis numurs citā valodā