Mūžīgās dzīves Maize

Es vēlētos, lai pārdomas par to visu mums liktu saprast mūsu kā kristiešu misiju un vērst mūsu skatienu uz Svēto Euharistiju - uz Jēzu klātesošu mūsu vidū, kurš mūs ir veidojis kā savas miesas locekļus: vos estis corpus Christi et membra de membro (1 Kor 12,27), jūs esat Kristus miesa un locekļi vienotībā ar citiem locekļiem. Mūsu Dievs ir nolēmis palikt Tabernākulā, lai mūs uzturētu, stiprinātu un dievišķotu, lai mūsu uzdevumu un pūles darītu iedarbīgas. Jēzus vienlaicīgi ir sējējs, sēkla un sējas auglis: Viņš ir mūžīgās dzīves Maize.

Šim pastāvīgi atjaunojamajam Svētās Euharistijas brīnumam piemīt viss Jēzus darbības veids. Pilnīgs Dievs un pilnīgs cilvēks, debesu un zemes Kungs, Viņš mums sevi piedāvā kā uzturu visdabiskākajā un ikdienišķākajā veidā. Tas ir veids, kā Viņš jau gandrīz divus gadu tūkstošus gaida mūsu mīlestību. Tas vienlaikus ir gan ilgs laiks, gan ne, jo, kad ir mīlestība, dienas aizskrien nemanot.

Man nāk atmiņā brīnišķīga galīciešu dzeja, viens no Alfonsa X Gudrā dziedājumiem. Tā ir leģenda par kādu mūku, kurš savā vienkāršībā lūdza Jaunavu Mariju ļaut viņam kaut uz brīdi kontemplēt debesis. Jaunava piekrīt viņa vēlmei un labais mūks nokļūst debesīs. Atgriežoties viņš neatpazīst nevienu no klostera iemītniekiem, jo, lai gan viņa lūgšana viņam šķita ļoti īsa, tā ilga veselus trīs gadsimtus. Mīlošai sirdij trīs gadsimti nav nekas. Šādi es izskaidroju arī Kunga divus gadu tūkstošus ilgo gaidīšanu Euharistijā. Tā ir Dieva gaidīšana, kas mīl cilvēkus, kas mūs meklē, kas mūs mīl tādus, kādi esam – ierobežoti, egoisti, nepastāvīgi – bet spējīgi atklāt Viņā bezgalīgo maigumu un sevi pilnībā atdot Viņam.

Aiz mīlestības un, lai mums mācītu mīlēt, Jēzus ir nācis virs zemes un ir palicis mūsu vidū Euharistijā. Mīlēdams savējos, kas bija pasaulē, mīlēja viņus līdz galam (Jņ 13,1). Ar šiem vārdiem Jānis iesāk stāstījumu par to, kas notika Pashas priekšvakarā, kad, pēc apustuļa Pāvila vārdiem, Jēzus paņēma maizi, un pateikdamies lauza un sacīja: ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota; to dariet manai piemiņai! Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: šis biķeris ir Jaunā Derība manās Asinīs; dariet to, cikkārt jūs to dzerat, manai piemiņai! (1 Kor 11,23-25).