Jauna dzīve

Šis ir vienkāršs un svinīgs Jaunās Derības iedibināšanas brīdis. Jēzus atceļ veco Likuma kārtību un mums atklāj, ka Viņš pats būs mūsu lūgšanas un mūsu dzīves saturs. Redziet, kāds prieks piepilda šodienas liturģiju: lai mūsu slavas dziesma ir pilnīga, lai tā ir skanīga, lai tā ir līksma (Sekvence Lauda Sion). Tā ir kristīgā līksmība, kas dzied jauna laika atnākšanu: senā Pasha ir beigusies un sākas jaunā. Vecais dod vietu jaunajam, realitāte nāk ēnas vietā, nakts ir aizdzinusi tumsu (turpat).

Mīlestības brīnums! Tā patiešām ir bērnu maize (turpat): Jēzus, Mūžīgā Tēva Pirmdzimtais, sevi mums dāvā barībai. Un tas pats Jēzus Kristus, kurš mūs šeit virs zemes stiprina, mūs gaida debesīs kā galdabiedrus, līdzmantiniekus un līdzpilsoņus (turpat); patiešām tie, kam Kristus ir par barību, mirs zemes un laicīgajā nāvē, bet dzīvos mūžīgi, jo Kristus ir mūžīgā dzīve (Sv. Augustīns, In Ioannis Evangelium Tractatus, 26, 20 (PL 35, 1616)).

Kristietim, kurš sevi stiprina ar Euharistijas pilnīgo mannu, mūžīgā svētlaime iesākas jau tagad. Vecais pieder pagātnei. Atstāsim pie malas to, kas ir iznīcīgs; lai mums viss būtu jauns: sirdis, vārdi, un darbi (Himna Sacris solemnis).

Tāda ir Labā Vēsts. Tas ir jaunums. Jaunums tādā ziņā, ka tas atklāj līdz šīm nenojaustu Mīlestības dziļumu. Tā ir laba, jo nekas nav labāks par dziļu vienotību ar Dievu, – visu labumu Labumu. Tā ir Labā Vēsts, jo zināmā, neaprakstāmā veidā tā mums ir mūžības priekšnojauta.