Josemaría Escrivá Obras
155

Euharistijas auglīgums

Kad Kungs Pēdējo Vakariņu laikā iedibināja Svēto Euharistiju, bija nakts, kas labi parādīja, skaidro svētais Jānis Hrizostoms, ka laiki bija piepildījušies (Sv. Jānis Hrizostoms, In Matthaeum homiliae 82, 1 (PG 58, 700)). Pār pasauli nolaidās nakts, jo senie riti, Dieva bezgalīgās žēlsirdības zīmes pret cilvēci, ko Viņš kādreiz bija devis, nu īstenojas pilnībā, paverot patiesu ceļu jaunai rītausmai: jaunajai Pashai. Euharistija tika iedibināta naktī kā sagatavošanās Augšāmcelšanās rītam.

Arī mūsu dzīvē mums ir jāsagatavo šī rītausma. Mums jāatbrīvojas no visa, kas ir novecojis, bīstams, nevajadzīgs: mazdūšības, paļāvības trūkuma, skumjām, gļēvuma. Svētā Euharistija Dieva bērniem piešķir dievišķu novitāti; mums jāatbild in novitate sensus (Rom 12,2), atjaunojot visas mūsu domas un visu rīcību. Mums ir dots jauns enerģijas avots, spēcīga sakne, kas ieaugusi Kungā. Mēs vairs nevaram atgriezties pie vecā ierauga, jo mums pieder šodienas un mūžības Maize.

Iepriekšējais Skatīties grāmatas nodaļu Nākamais