Josemaría Escrivá Obras
164

Patiesā Kristus Sirds godināšana

Paturēsim prātā bagātību, ko sevī ietver šie vārdi: Vissvētā Jēzus Sirds. Kad runājam par cilvēka sirdi, mēs norādām ne tikai uz sajūtām, mēs atsaucamies uz visu cilvēku, kurš mīl un veido attiecības ar citiem. Un cilvēku vārdos, ko izmanto Svētie Raksti, lai mēs varētu izprast dievišķos noslēpumus, sirds tiek uzskatīta par domu, vārdu un darbu kopsavilkumu un avotu, izpausmi un galīgo pamatu. Un arī šodien mēs sakām – cilvēks ir tik vērts, cik vērta ir viņa sirds.

No sirds nāk prieks: mana sirds ir līksma par Tavu palīdzību (Ps 12,6); nožēla: mana sirds manās miesās ir kā izkusis vasks (Ps 21,15); Dieva slavēšana: Mana sirds izplūst košos vārdos (Ps 44,2); gatavība ieklausīties Kungā: Mana sirds ir droša, ak Dievs, mana sirds ir droša (Ps 56,8); mīlestības uzturēts nomods: Es guļu, bet mana sirds ir nomodā (Dz 5,2). Un tik pat daudz bijāšanas, kā šaubu: Lai jūsu sirdis nebīstas! Jūs ticat Dievam, ticiet arī Man! (Jņ 14,1).

Sirds ne tikai izjūt lietas, tā zina, tā saprot. Tajā ir ielikts Dieva likums (sal. Ps 39,9), sirdī tas paliek ierakstīts (sal. Sak 7,3). Raksti vēl piebilst: Jo no sirds pārpilnības runā mute (Mt 12,34). Un dažiem Rakstu mācītājiem Kungs pārmet: Ko jūs domājat ļaunu savās sirdīs? (Mt 9,4). Un lai uzskaitītu grēkus, uz ko ir spējīgs cilvēks, Viņš apliecina: Jo no sirds iziet ļaunās domas, slepkavība, laulības pārkāpšana un nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi (Mt 15,19).

Kad Svētie Raksti runā par sirdi, tās nav garāmejošas sajūtas, kas izraisa emocijas vai asaras. Par sirdi runā, lai apzīmētu cilvēku kā tādu, kas, kā pats Jēzus teica, pilnībā – miesā un dvēselē – ir vērsts uz to, ko viņš uzskata par savu labumu: jo kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds (Mt 6,21).

Tādēļ tagad, runājot par Jēzus Sirdi, mēs izpaužam pārliecību par Dieva mīlestību un Viņa pašatdeves patiesību mūsu labā. Ieteikums godināt Vissvētāko Sirdi nozīmē ieteikt ar visu, kas mēs esam – dvēseli, izjūtām, domām, vārdiem, darbiem, bēdām un priekiem – virzīties pie Jēzus, visa Jēzus.

Patiesā Jēzus Sirds godināšana nozīmē pazīt Dievu, pazīt pašiem sevi, raudzīties uz Jēzu, vērsties pie Viņa, kurš mūs iedrošina, māca un mūs vada. Šo godināšanu virspusīgi izdzīvo tikai cilvēks, kurš, nebūdams spējīgs uz patiesu cilvēciskumu, nespēj sasniegt Iemiesotā Dieva realitāti.

Iepriekšējais Skatīties grāmatas nodaļu Nākamais