Valdīt kalpojot

Ja mēs ļaujam Kristum valdīt mūsu dvēselē, mēs nepakļausim cilvēkus, bet visiem kalposim. Kalpošana – kā man patīk šis vārds! Kalpot savam Karalim un Viņa dēļ visiem, ko Viņa Asinis atpirkušas. Kaut kristieši spētu kalpot! Uzticēsim Kungam mūsu lēmumu iemācīties pildīt šo kalpošanas sūtību, jo vienīgi tā mēs varēsim paši iepazīt un mīlēt Kristu un likt citiem Viņu iepazīt un mīlēt.

Kā mēs cilvēkus iepazīstināsim ar Viņu? Vispirms ar savu piemēru. Sniegsim liecību par Viņu ar mūsu brīvprātīgo kalpošanu Jēzum Kristum, ar visiem mūsu darbiem, jo Viņš ir visas mūsu dzīves Kungs, mūsu eksistences vienīgā un galīgā jēga. Pēc tam, tad, kad būsim liecinājuši ar savu piemēru, mēs varēsim mācīt vārdos Viņa doktrīnu. Kristus nerīkojās savādāk. Coepit facere et docere (Apd 1,1), Viņš vispirms mācīja ar darbiem, tad ar savu dievišķo sprediķošanu.

Lai Kristus mīlestības dēļ kalpotu citiem, mums jābūt ļoti cilvēciskiem. Ja mūsu dzīve nav vērtīga no cilvēciskā viedokļa, Dievs tajā neko neveidos, jo parasti Viņš neko neceļ uz nekārtības, egoisma un iedomības pamata. Mums jāizprot visi, jāsadzīvo ar visiem un jāpiedod visiem. Protams, mēs neteiksim, ka netaisnība ir taisnība, ka Dieva aizvainojums nav tāds, ka ļaunums ir labums. Mēs neatriebsim ļauno ar ļauno, bet ar skaidru mācību un ar taisniem darbiem, noslīcinot tādējādi ļauno labuma pārpilnībā (sal. Rom 12,21). Tad arī Kristus valdīs mūsu dvēselē un mums apkārt stāvošo cilvēku dvēselēs.

Daži cilvēki cenšas nodibināt mieru pasaulē, neieliekot pašu sirdīs mīlestību uz Dievu un nekalpojot radībām Dieva mīlestības dēļ. Kā gan šādā veidā var tikt īstenota kāda miera misija? Kristus miers ir tas, kas piemīt Kristus valstībai; un mūsu Kunga valstībai jātiek dibinātai ilgās pēc svētuma, pazemīgā gatavībā saņemt žēlastību, centīgā taisnīguma izpausmē darbos un dievišķā mīlestības pārplūšanā.