Josemaría Escrivá Obras
187

Dieva eņģeļi

Ego cogito cogitationes pacis et non afflictionis (Jer 29,11), Manas domas ir miera un nevis skumju domas”, saka Kungs. Būsim miera cilvēki, taisnības cilvēki; darīsim labu un Kungs mums nebūs Tiesnesis, bet draugs, brālis un Mīlestība.

Lai eņģeļi mūs pavada mūsu līksmajā zemes ceļā. Pirms mūsu Pestītāja dzimšanas, raksta svētais Gregors Lielais, mēs bijām pazaudējuši eņģeļu draudzību. Pirmgrēks un mūsu ikdienas grēki mūs attālināja no viņu starojošās skaidrības... Bet kopš brīža, kad mēs atzinām savu Karali, eņģeļi mūsos ieraudzīja līdzpilsoņus.

Un, tā kā debesu Karalis vēlējās pieņemt mūsu šīszemes miesu, tad eņģeļi vairs neatstāj mūsu niecību. Viņi vairs neuzdrošinās uzskatīt par zemāku savējai dabu, ko viņi pielūdz, un ko redz cildinātu augstāk par sevi pašiem debesu Karaļa personā; un viņi vairs nekaunas uzskatīt cilvēku par savu ceļabiedru
(Sv. Gregors Lielais, In Evangelia homiliae, 8, 2 (PL 76, 1104)).

Marija, mūsu Karaļa svētā Māte, mūsu sirds Karaliene, par mums rūpējas tā, kā tikai Viņa to prot darīt. Līdzjūtīgā Māte, žēlastības tronis, mēs tevi lūdzam: iemāci mums sacerēt ar mūsu dzīvi un mums apkārt esošo dzīvēm pantu pēc panta vienkāršo mīlestības dzeju quasi fluvium pacis (Is 46,12), kā tādu miera upi. Jo Tu esi neizsmeļamās žēlsirdības okeāns: visas upes ietek jūrā, un tomēr jūra nekļūst pilnāka (Māc 1,7).

Iepriekšējais Skatīties grāmatas nodaļu