Josemaría Escrivá Obras
27

Gaišas un priecīgas ģimenes

Mēs nevaram runāt par laulībām, vienlaikus arī neminot ģimeni kā augli un turpinājumu tam, kas iesākas ar laulībām. Viena ģimene nesastāv tikai no vīra un sievas, bet arī no bērniem un − dažādos līmeņos − no vecvecākiem, no attālākiem radiniekiem un cilvēkiem, kas mājās kalpo. Pie visiem ir jānonāk mājīgajam siltumam, kas veido ģimenisko atmosfēru.

Protams, ir laulātie, kuriem Kungs nav devis bērnus. Tā tātad ir zīme, ka Viņš tiem prasa turpināt mīlēt vienam otru ar to pašu pieķeršanos un, – ja viņi to spēj – izmantot savu enerģiju kalpošanā un uzdevumos, kas noder citām dvēselēm. Bet normāli ir tas, ka pārim ir pēcnācēji. Šiem laulātajiem viņu bērni jāliek savu rūpju pirmajā plānā. Tēvišķība un mātišķība nebeidzas ar bērna piedzimšanu: šī līdzdalība Dieva spēkā, kas ir spēja dzemdināt, tupināsies, līdzdarbojoties Svētajam Garam, lai visbeidzot nonāktu pie autentiski kristīgu vīriešu un autentiski kristīgu sieviešu audzināšanas.

Vecāki ir galvenie savu bērnu audzinātāji kā cilvēciskā, tā pārdabiskā līmenī. Viņiem jājūt atbildība par šo misiju, kas no viņiem pieprasa sapratni, apdomību, mācīšanas un, galvenais, mīlēšanas prasmes un pūliņus sniegt labu piemēru. Autoritāra un nikna pavēle nav pareizs audzināšanas ceļš. Vecākiem drīzāk jāmeklē, kā kļūt par savu bērnu draugiem – par draugiem, kam bērni uztic savus pārdzīvojumus, kam viņi stāsta par savām problēmām un no kā gaida iedarbīgu un mīlestības pilnu palīdzību.

Ir nepieciešams, lai vecāki atrastu laiku būt kopā ar saviem bērniem un runātos ar viņiem. Bērni ir pats svarīgākais – viņi ir svarīgāki par darījumiem, par darbu, par atpūtu. Šajās pārrunās viņos ir jāieklausās ar uzmanību, jācenšas viņus saprast, jāprot atpazīt daļu no patiesības − vai visu patiesību −, kas varētu būt klātesoša dažos no viņu dumpjiem. Tajā pat laikā viņiem vajag palīdzēt pareizi ievirzīt viņu pūliņus un ideālus, iemācīt pārdomāt un spriest. Bērniem nevajag uzspiest kādu uzvedību, bet parādīt pārdabiskus vai cilvēciskus iemeslus kas šādu uzvedību iesaka. Vienā vārdā, ir jāciena viņu brīvība, jo nav patiesas audzināšanas bez personiskas atbildības, nedz arī atbildības bez brīvības.

Iepriekšējais Skatīties grāmatas nodaļu Nākamais