Josemaría Escrivá Obras
34

Labais Gans, labais pavadonis

Ja aicinājums nāk pirmajā vietā, ja tā ir zvaigzne, kas sākusi mirdzēt, lai mums rādītu virzienu mūsu personiskajā Dieva mīlestības ceļā, tad nebūtu loģiski šaubīties, ja dažkārt mēs to neredzam. Kādos mūsu iekšējās dzīves brīžos var gadīties, gandrīz vienmēr mūsu vainas dēļ, ka zvaigzne pazūd, kā tas notika Austrumu gudro ceļojumā. Mēs jau zinām sava aicinājuma dievišķo spožumu un esam pārliecināti par tā galīgo raksturu, bet var gadīties, ka, ejot mūsu dzīves ceļu, mēs radām necaurredzamu putekļu – mūsu vājību – mākoni, kas neļauj gaismai iziet cauri.

Kas tad būtu jādara? Jāiet šo svēto vīru pēdās, jāprasa. Herods izmantoja gudrību, lai rīkotos netaisnīgi; Austrumu gudrie to izmantoja, lai darītu to, kas ir labs. Bet mums, kristiešiem, nav vajadzīgs izjautāt Herodu vai šīs zemes gudros. Kristus dāvājis savai Baznīcai savas doktrīnas drošību, Sakramentu žēlastības straumi; Viņš tā paredzēja, lai būtu personas, kas mums rādītu virzienu, kas mūs vadītu, kas mums pastāvīgi atgādinātu, kāds ir ceļš. Mūsu rīcībā ir bezgalīgu gudrības dārgumu krājums: Dieva Vārds, kas tiek glabāts Baznīcā; Kristus žēlastība, kas tiek dāvāta Sakramentos; liecība un piemērs, ko sniedz tie, kas taisnīgi dzīvo mums līdzās un kas ar savu dzīvi spējuši veidot uzticības ceļu Dievam.

Ļaujiet man jums dot kādu padomu: ja jums gadītos pazaudēt gaismas skaidrību, meklējiet vienmēr palīdzību pie Labā Gana. Bet kas ir Labais Gans? Tas, kas ienāk pa durvīm, kas ir uzticība Baznīcas mācībai; tas, kas nerīkojas kā algādzis, kas, redzot tuvojamies vilku, pamet avis un aizbēg; un vilks tās aiznes un izklīdina ganāmpulku (sal. Jņ 10,1-21). Ņemiet vērā, ka dievišķais Vārds nav veltīgs. Kristus uzstājība ir praktisks pierādījums tam, ka mūsu dvēselei nepieciešams labs pavadonis. Vai jūs neredzat, ar kādu mīlestību Viņš runā par ganiem un avīm, par aploku un ganāmpulku? 

Ja nebūtu sliktu ganu, raksta sv. Augustīns, Viņš nebūtu precizējis un runājis par labo ganu. Kas ir algādzis? Tas, kas redz vilku un aizbēg. Tas, kas meklē savu godību, nevis Kristus; Tas, kas gara brīvībā neuzdrošinās nosodīt grēciniekus. Vilks sagrābj kādu avi aiz kakla, velns mudina ticīgo pārkāpt laulību. Un tu klusē, tu neko nenosodi. Tu esi algādzis; tu redzēji vilku nākam, un tu aizbēgi. Viņš varbūt teiks: nē, esmu šeit, neesmu aizbēdzis. Un es atbildu: nē, tu aizbēgi, jo tu klusēji, un tu klusēji, jo tev bija bail (Svētais Augustīns, In Ioannis Evangelium tractatus, 46, 8 (PL 35, 1732)).

Kristus līgavas svētums vienmēr atklājies – tāpat kā tas turpina atklāties mūsdienās – ar lielu labo ganu daudzumu. Bet kristīgā ticība, kas mums māca būt vienkāršiem, nepadara mūs naivus. Pastāv algādži, kas klusē, un ir arī tādi, kas izsaka vārdus, kas nenāk no Kristus. Tādēļ, ja Kungs pieļauj to, ka mēs paliekam tumsā pat sīkās lietās, ja mēs jūtam, ka mūsu ticība nav stingra, steigsimies pie labā gana. Pie tā, kas, izmantojot savas tiesības, ienāk pa durvīm, pie tā, kas, dāvājot savu dzīvību citu labā, vēlas ar saviem vārdiem un savu uzvedību būt par dvēseli, kas mīl Dievu: iespējams, viņš ir arī grēcinieks, bet viņam vienmēr ir paļāvība uz Kristus piedošanu un žēlsirdību.

Ja jūsu sirdsapziņa jums pārmet kādu vainu – pat ja tā jums nešķiet smaga –, ja jums ir šaubas, ejiet saņemt Gandarīšanas sakramentu. Dodieties pie priestera, kas jūs garīgi vada, kas spēj jums pieprasīt stipru ticību, iejūtīgu dvēseli, īstu kristīgu stiprumu. Baznīcā ikviens ir pilnīgi brīvs izsūdzēt grēkus pie jebkura priestera, ja vien viņam ir attiecīgās atļaujas; bet kristietis, kam ir skaidra dzīve, brīvprātīgi dosies pie tā, ko viņš atzīst par labo ganu, kurš var viņam palīdzēt pacelt acis, lai atkal redzētu augšā Kunga zvaigzni.

Iepriekšējais Skatīties grāmatas nodaļu Nākamais