Svētdarīt darbu, sevi svētdarīt darbā, citus svētdarīt caur darbu

Aprakstot asociācijas (tulkotāja piezīme: Kad Svētais Hosemarija lasīja šo sprediķi, Opus Dei institūcijai bija provizorisks juridisks statuss, nepiemērots tā būtībai. Tāpēc dibinātājs izmantoja tādu vispārēju vārdu kā „asociācija”, jo tajā brīdī nebija cita, piemērotāka termina. Situācija mainījās 1982. gadā, kad pāvests Jānis Pāvils II Opus Dei piešķīra personiskās prelatūras statusu). Opus Dei, kam es atdevu savu dzīvi, garu, es teicu, ka tas kā uz eņģes balstās uz ikdienišķu darbu, uz pasaulē veiktu profesionālu darbu. Mūsu dievišķais aicinājums mums piešķir misiju un mūs aicina līdzdarboties vienīgajā Baznīcas uzdevumā – nest Kristus liecību pie cilvēkiem, mūsu līdziniekiem, un visas lietas vest pie Dieva.

Gaisma, ko dod aicinājums, mums palīdz iepazīt mūsu eksistences jēgu. Šis aicinājums ir ticības spožumā iegūta pārliecība par mūsu šīszemes realitātes pastāvēšanas jēgu. Visa mūsu dzīve – tagadējā, pagājušā, nākamā – iegūst jaunu, līdz šim nenojaustu dimensiju un dziļumu. Visas lietas, visi notikumi tagad ieņem savu īsto vietu: mēs saprotam, kur Kungs vēlas mūs vest, un mēs jūtamies šīs mums uzticētās atbildības aizrauti.

Lai kāda nebūtu mūsu vieta pasaulē, Dievs mūs izrauj no nezināšanas tumsas, no mūsu svārstīgā gājuma pa vēstures nejaušībām. Stiprā balsī, kā Viņš kādā dienā aicināja Pēteri un Andreju, Viņš aicina mūs: Venite post me, et faciam vos fieri piscatores hominum (Mt 4,19), sekojiet man, un es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem.

Tas, kurš dzīvo no ticības, var sastapties ar grūtībām, cīņu, sāpēm, pat rūgtumu, bet nekad ar mazdūšību, nomāktību, jo viņš zina, ka viņa dzīve ir noderīga, zina, kādēļ ir nācis virs zemes. Ego sum lux mundi – ir izsaucies Kristus, – qui sequitur me non ambulat in tenebris, sed habebit lumen vitae (Jņ 8,12). Es esmu pasaules gaisma; kas man seko, tas nestaigās tumsā, bet iegūs dzīvības gaismu.

Lai mēs nopelnītu šo gaismu, ir jāmīl, jābūt pazemībai atzīt, ka mums vajadzīga glābšana, un kopā ar Pēteri jāsaka: Kungs, pie kā lai mēs ejam? Pie Tevis ir mūžīgās dzīves vārdi; un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Kristus, Dieva Svētais (Jņ 6,69-70). Ja patiešām mēs tā darām, ja mēs Dieva aicinājumam ļaujam ienākt mūsu sirdīs, mēs arī patiešām varēsim atkārtot, ka nestaigājam tumsībā, jo pāri pār mūsu vājībām un trūkumiem kā saule pār vētru spīd Dieva gaisma.