Mūsu ticība un mūsu kristiešu aicinājums skar mūsu eksistenci pilnībā un ne tikai daļēji. Mūsu attiecības ar Dievu neizbēgami ir pašatdeves attiecības, un tās pieprasa pilnīgu sevis atdošanu. Ticīga cilvēka attieksme nozīmē redzēt dzīvi ar visām tās dimensijām jaunā, Dieva dotā perspektīvā.

Jums, kas šodien ar mani svinat šos svētā Jāzepa svētkus, visiem ir dažādas profesijas, jūs piederat dažādām ģimenēm, ļoti dažādām tautībām, rasēm un valodām. Jūs esat ieguvuši zinības skolas solā, rūpnīcā vai birojā, jūs daudzus gadus esat strādājuši savā profesijā, jūs esat nodibinājuši profesionālās un personiskās attiecības ar saviem kolēģiem, jūs esat palīdzējuši atšķetināt kopīgās jūsu uzņēmuma un tās sabiedrības, kurā dzīvojat, problēmas.

Un tātad es jums vēlreiz atgādinu, kas tas viss nav svešs dievišķajam plānam. Jūsu cilvēciskais aicinājums ir daļa – un svarīga daļa – no jūsu dievišķā aicinājuma. Tas ir iemesls, kāpēc jums sevi jāsvētdara, palīdzot vienlaikus citu, jūsu līdzgaitnieku, svētdarīšanai, šādi svētdarot jūsu darbu un vidi: profesiju vai amatu, kas nodarbina jūsu dienas, kas jūsu cilvēciskajai personībai piešķir tās īpašo seju, kas ir jūsu veids, kā eksistēt pasaulē; mājas un ģimeni, kas ir jūsējā, valsti, kurā jūs esat piedzimuši un kuru jūs mīlat.