Profesionālais darbs ir arī apustulāts, iespēja sevi dāvāt citiem cilvēkiem, lai tiem atklātu Kristu un tos vestu pie Dieva Tēva. Tas nav nekas cits, kā Svētā Gara mīlestības ielietas sekas mūsu dvēselēs. Starp norādījumiem, ko svētais Pāvils dod efeziešiem par to, kā jāizpaužas pārmaiņām, ko viņu atgriešanās, viņu aicinājums kļūt kristiešiem radījis, mēs atrodam šos vārdus: kas zadzis, lai vairs nezog, bet labāk, lai strādā, darīdams savām rokām kaut ko labu, lai būtu iespēja palīdzēt trūkumcietējiem (Ef 4,28). Lai sevi pabarotu, cilvēkiem ir vajadzīga ne tikai maize, ko dod zeme, bet arī debesu maize, lai izgaismotu un sasildītu viņu sirdi. Tieši jūsu darbā, iniciatīvā, kas no tā izriet, jūsu sarunās, jūsu attiecībās jūs varat un jums jāīsteno šis apustulāta bauslis.

Ja mēs strādājam šajā garā, neskatoties uz visiem zemes dzīvei raksturīgajiem ierobežojumiem, mūsu dzīve būs debesu godības, šīs komūnijas ar Dievu un svētajiem, priekšnojauta, kur valdīs vienīgi mīlestība, pašatdeve, uzticība, draudzība un prieks. Savās ikdienas profesijas nodarbēs jūs atradīsiet īstu, saturīgu un vērtīgu materiālu, kas jums palīdzēs īstenot visu jūsu kristīgo dzīvi un aktualizēt žēlastību, kas mums nāk no Kristus.

Šajā Dieva priekšā īstenotajā profesionālajā uzdevumā iesaistīsies ticība, cerība un mīlestība. Darbā sastopamie notikumi, attiecības un problēmas uzturēs jūsu lūgšanu. Jūsu pūliņi, lai ikdienas nodarbošanās labi izdotos, būs iemesls nest šo kristietim būtisko krustu. Vājuma pieredze, neizdošanās, kas pavada ikkatrus cilvēka pūliņus, jums dos vairāk reālisma, vairāk pazemības, vairāk izpratnes pret citiem. Panākumi un prieki jūs mudinās pateikties un domāt, ka nedzīvojat paši sev, bet lai kalpotu Dievam un citiem.