Miesas iekāre nav tikai jutekļu nesakārtotās iegribas, vispārēji runājot, ne arī seksuālā vēlme, kam jābūt sakārtotai, bet kas nav slikta pati par sevi, jo tā ir cienīga un svētdarījama cilvēciska realitāte. Tādēļ es nekad nerunāju par nešķīstību, bet par šķīstību, jo šie Kristus vārdi ir domāti visiem: svētīgi tie, kam skaidra sirds, jo viņi Dievu redzēs (Mt 5,8). Dieva aicinājuma dēļ dažiem būs jāizdzīvo šī šķīstība laulībā, bet citiem – atsakoties no cilvēciskās mīlestības, lai nedalīti un dedzīgi atbildētu uz Dieva mīlestību vien. Ne vieni, ne otri nav juteklības vergi; kā kungi viņi valda pār savu miesu un sirdi, lai spētu to dāvāt citiem, upurējot sevi viņiem.

Runājot par šķīstības tikumu esmu radis pielikt klāt īpašības vārdu svētā. Kristīgā sķīstība, svētā šķīstība nav kā augstprātība par to, ka jūtamies šķīsti, bez traipa, bet tā ir kā apziņa par to, ka mums ir māla kājas (Dan 2,33), pat ja Dieva žēlastība dienu pēc dienas mūs atbrīvo no ienaidnieka slazdiem. Es uzskatu, ka tie, kas savos rakstos vai sprediķos uzsvaru liek gandrīz tikai uz šo tēmu, aizmirstot citus tikumus, kas kristiešiem un vispārēji dzīvei sabiedrībā ir būtiski, izkropļo kristietību.

Svētā šķīstība nav ne vienīgais, ne galvenais kristīgais tikums, bet tas mums ir nepieciešams, lai neatlaidīgi pastāvētu mūsu ikdienas svētdarīšanas pūlēs. Un ja mēs to nesaglabājam, nav iespējams nodoties apustuliskajam darbam. Šķīstība ir iznākums mīlestībai, ar kuru esam dāvājuši Kungam mūsu dvēseli un miesu, mūsu gara spējas un mūsu jutekļus. Tā nav noliegšana, bet priecīgs apliecinājums.

Es teicu, ka miesas iekāre nav saistīta tikai ar nesakārtotu juteklību, bet tā atbilst arī ērtībai, dedzības trūkumam, kas mums liek meklēt vieglāko, patīkamāko, šķietami īsāko ceļu, pat ja mēs nonākam kompromisos savā uzticībā Dievam.

Šāda uzvedība līdzinātos tam, ka mēs bez nosacījuma padotos kādam likumam, proti, grēka likumam, par kuru mūs brīdina sv. Pāvils: tātad es atrodu likumu, kas tad, kad gribu labu darīt, tuvojas man ar ļaunu. Jo iekšejais cilvēks priecājas par Dieva likumu, bet citu likumu es redzu savos locekļos. Tas karo pret mana prāta likumu un pakļauj mani grēka likumam… Es nelaimīgais cilvēks! Kas mani atbrīvos no šīs nāvi nesējas miesas? (Rom 7,21-24). Ieklausīsimies Apustuļa atbildē: tā ir Dieva žēlastība caur mūsu Kungu Jēzu Kristu (Rom 7,25). Mēs varam cīnīties pret miesas iekāri un mums tas jādara, jo, ja esam pazemīgi, Kunga žēlastība mums vienmēr tiks piešķirta.