Josemaría Escrivá Obras
55

Bet, ja no Jēzus Jāzeps bija iemācījies dzīvot dievišķā veidā, tad es atļaušos teikt, ka cilvēciskā līmenī tas bija viņš, kurš Dieva Dēlam iemācīja daudzas lietas. Man ne īpaši patīk svētajam Jāzepam dažreiz piemērotais audžutēva apzīmējums, jo tas liek domāt, ka Jāzepa un Jēzus attiecības bija aukstas un virspusējas. Protams, mūsu ticība saka to, ka viņš nebija miesīgais tēvs, bet tā nav vienīgā tēvišķība, kas pastāv.

Mums ne tikai Jāzepam ir jādod tēva vārds, – lasām svētā Augustīna sprediķī – bet mums viņam tas jādod vēl vairāk nekā jebkuram citam. Un viņš piebilst: kādā veidā viņš bija tēvs? Viņa tēvišķība bija vēl jo dziļāka, jo tā bija šķīsta. Daži domāja, ka viņš bija mūsu Kunga Jēzus Kristus tēvs tādā pašā veidā, kā citi, kas savus bērnus rada pēc miesas un pieņem viņus ne tikai kā savas garīgās mīlestības augļus. No šejienes arī svētā Lūkasa vārdi: kā jau domāja, viņš bija Jēzus tēvs. Kāpēc viņš saka  tikai domāja? Tādēļ, ka cilvēka domas un spriedums balstās uz to, kas parasti mēdz notikt pie cilvēkiem. Jā, Kungs nav dzimis no Jāzepa sēklas, un tomēr viņa dievbijības un mīlestības dēļ Jāzepam bija dēls no Jaunavas Marijas, kas bija Dieva Dēls (Sv. Augustīns, Sermo 51, 20 (PL 38, 351)).

Jāzeps mīlēja Jēzu kā tēvs savu dēlu un rūpējās par Viņu, dodot Viņam labāko, kas bija pašam. Jāzeps rūpējās par šo Bērnu, kā viņam bija pavēlēts, un, nododot Viņam savu prasmi, no Jēzus izveidoja amatnieku. Tādēļ Nācaretes kaimiņi, runājot par Jēzu, Viņu dēvēja par faber vai faber filius (Mk 6,3; Mt 13,55), amatnieku vai amatnieka dēlu. Ar Jāzepu Jēzus bija strādājis viņa darbnīcā. Kādam bija jābūt Jāzepam un kā žēlastībai bija jādarbojas viņā, lai viņš būtu spējīgs līdz galam veikt šo uzdevumu – cilvēciskajā līmenī audzināt Dieva Dēlu?

Savās rakstura iezīmēs, savā darbā un runas veidā, Jēzum vajadzēja līdzināties Jāzepam. Savā reālismā, novērošanas spējā, veidā, kā apsēsties pie galda un dalīties maizē, vēlmē konkrēti izklāstīt mācību, par piemēru ņemot lietas no ikdienas dzīves, atainojas tas, kāda bija Jēzus bērnība un jaunība, kādas tātad bija viņa attiecības ar Jāzepu.

Nav iespējams neatzīt noslēpuma diženumu. Šis Jēzus – cilvēks, kurš runā ar konkrēta Izraēlas reģiona akcentu, kurš līdzinās amatniekam vārdā Jāzeps, patiešām ir Dieva Dēls. Un kurš gan var kaut ko iemācīt Dievam? Tomēr Viņš patiešām ir cilvēks un dzīvo normālu dzīvi: vispirms bērns, tad jauns cilvēks, kurš palīdz Jāzepa darbnīcā, un visbeidzot nobriedis vīrietis gadu pilnbriedā: Jēzus pieņēmās gudrībā un gados, un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem (Lk 2,52).

Iepriekšējais Skatīties grāmatas nodaļu Nākamais