Cilvēciskā līmenī Jāzeps bija Jēzus audzinātājs – dienu pēc dienas viņš par Jēzu rūpējās ar smalkjūtīgu pieķeršanos, ar priecīgu pašaizliedzību. Vai šis nav labs iemesls, lai šo taisno cilvēku, šo svēto Patriarhu, kurā kulmināciju piedzīvo Vecās Derības ticība, uzskatītu par iekšējās dzīves skolotāju? Iekšējā dzīve nav nekas cits, kā pastāvīga un personiska saikne ar Kristu, lai mēs līdzinātos Viņam. Un Jāzeps zinās mums pastāstīt daudzas lietas par Jēzu! Tādēļ nepametiet novārtā attiecības ar viņu: Ite ad Joseph, kā to ar kādu Vecās Derības frāzi atkārtoja kristīgā tradīcija (Rad 41,55).

Iekšējās dzīves skolotājs, neatlaidīgs sava darba darītājs, Dieva uzticīgs kalps, pastāvīgās attiecībās ar Jēzu – tāds bija Jāzeps. Ite ad Joseph. No svētā Jāzepa kristietis mācās, ko nozīmē piederēt Dievam un, svētdarot pasauli, būt pilnībā starp cilvēkiem. Ejiet pie Jāzepa, un jūs satiksiet Jēzu. Ejiet pie Jāzepa, un jūs satiksiet Mariju, kura jauko Nācaretes darbnīcu vienmēr piepildīja ar mieru.