Tagad mēs ieklausāmies Svēto Rakstu lasījumā, Apustuļu vēstulē un Evaņģēlijā – Paraklēta gaismā, kas runā cilvēku mēlē, lai mūsu prāts varētu saprast un apcerēt, lai griba tiktu stiprināta un rīcība piepildītos. Tādēļ, ka mēs esam viena tauta, kas apliecina vienu ticību, ir viens Credo; tauta, kas sapulcināta Tēva, Dēla un Svētā Gara vienotībā (Sv. Cipriāns, De dominica oratione, 23 (PL 4, 553)).

Tad seko upurdāvanu sagatavošana: cilvēku maize un vīns. Tas nav daudz, bet to pavada lūgšana: Ar pazemības garu un satriektu sirdi, Kungs, pieņem mūs Tavā priekšā. Un, lai upuris, ko šodien Tev ziedojam, Kungs, nonāk pie Tevis tādā veidā, ka, būtu Tev patīkams. No jauna mūs pārņem atmiņas par savu niecību, kā arī vēlme, lai viss, kas tiek dots Kungam, būtu tīrs un šķīstīts: es mazgāšu savas rokas, es mīlu tava nama iekārtojumu.

Kādu brīdi atpakaļ, pirms roku mazgāšanas, mēs piesaucām Svēto Garu un lūdzām svētīt Viņa Svētajam Vārdam sniegto upuri. Kad roku mazgāšana ir pabeigta, mēs vēršamies pie Trīsvienības – suscipe Sancta Trinitas – lai Viņa pieņemtu to, ko mēs pienesam Kristus dzīves, Ciešanu, Augšāmcelšanās un Debeskāpšanas piemiņai un Marijas, mūžam Jaunavas, un visu svēto godam.

Lai upuris kalpo visu pestīšanai – Orate, fratres, lūdz priesteris –, jo mans upuris ir jūsu, visas Baznīcas upuris. Lūdzieties, mani brāļi, pat ja jūsu ir skaitliski nedaudz; pat ja reāli klātesošs ir tikai viens kristietis un pat ja celebrants būtu viens pats: jo ikviena Mise ir vispārējs upuris, visu cilšu, visu valodu, visu tautu un tautību atpirkšana (sal. Atkl 5,9).

Pateicoties svēto sadraudzībai, visi kristieši saņem ikvienas Mises žēlastības - vai tā būtu svinēta tūkstošiem cilvēku vai tikai viena varbūt izklaidīga ministranta priekšā. Visos gadījumos zeme un debesis savienojas, lai ar Kunga eņģeļiem uzsāktu dziedāt: Sanctus, Sanctus, Sanctus…

Es aplaudēju un pievienojos eņģeļu slavēšanai: tas man nenākas grūti, jo, svinot Svēto Misi, es zinu, ka viņi ir man visapkārt. Viņi pielūdz Trīsvienību. Tāpat es arī zinu, ka zināmā mērā un savas dziļās saiknes ar Vissvētāko Trīsvienību dēļ ir klātesoša Vissvētākā Jaunava; un arī tādēļ, ka viņa ir Kristus, Viņa Miesas un Asiņu māte – Jēzus Kristus, pilnīga Dieva un pilnīga Cilvēka, māte. Jēzum Kristum, ko Vissvētā Marija ieņēma bez vīra iejaukšanās un vienīgi Svētā Gara spēkā, ir vienas Asinis ar māti un tās ir šīs Asinis, kas atdotas atpestījošam upurim Golgātā un Svētajā Misē.