Jēzus ir Ceļš, Vidutājs; viss ir Viņā, ārpus Viņa nekā nav. Vienotībā ar Kristu, kurš mums to iemācījis, mēs uzdrošināmies Visvareno saukt Mūsu Tēvs: tas, kurš radījis debesis un zemi ir šis mīļais Tēvs, kas gaida, lai mēs pastāvīgi atgrieztos pie Viņa, kā tādi jauni un neatlaidīgi pazudušie bērni.

Ecce Agnus Dei… Domine, non sum dignus… Tūlīt saņemsim Kungu. Svarīgas šīs zemes personas uzņem ar gaismām, mūziku, vakartērpiem. Kā mums ir jāsagatavojas, lai savā dvēselē uzņemtu Kristu? Vai mēs kādreiz esam domājuši kā mēs izturētos, ja pie Komūnijas varētu iet tikai reizi mūžā?

Kad biju bērns, bieži saņemt Komūnija vēl nebija ierasts. Es atceros, kā cilvēki gatavojās Komūnijai: rūpīgi sagatavoja savu dvēseli un miesu. Labākais uzvalks, rūpīgi saķemmēti mati, tīri nomazgājušies un nedaudz varbūt iesmaržoti… Tā bija iemīlējušos, smalku un stipru dvēseļu izsmalcinātība, kuras prata Mīlestībai atdarīt ar mīlestību.

Svēto Misi mēs beidzam ar Kristu dvēselē, un visu dienu Tēva, Dēla un Svētā Gara svētība mūs pavada vienkāršajā un parastajā ikdienas uzdevumā – svētdarīt visus cildenos cilvēka uzsākumus.

Piedaloties Svētajā Misē, jūs iemācīsieties veidot attiecības ar ikvienu no dievišķajām Personām: Tēvu, kurš dzemdina Dēlu. Dēlu, kuru Tēvs dzemdinājis un Svēto Garu, kurš iziet no abiem. Vēršoties pie vienas no trim personām, mēs vēršamies pie viena Dieva; un, vēršoties pie trim - pie Trīsvienības, mēs arī vēršamies pie viena – vienīgā un patiesā – Dieva. Mīliet Misi, mani bērni, mīliet Misi. Ar alkām pieņemiet Komūniju, pat tad, ja jūtaties auksti, pat ja sajūtas klusē. Pieņemiet Komūniju ar ticību, ar cerību un ar kvēlu mīlestību.