Veidot attiecības ar Jēzu Kristu

Tas, kurš nemīl Svēto Misi, kurš necenšas tajā piedalīties ar iekšēju mieru un bez steigas, ar dievbijību, ar sirsnību, tas nemīl Kristu. Mīlestība iemīlējušos dara smalkjūtīgus, delikātus; tā viņiem dažreiz liek atklāt smalkumus – reizēm sīkus un rūpēties par tiem, bet, tāda vienmēr ir dedzīgas sirds izpausme. Šādi mums jāpiedalās Svētajā Misē. Tādēļ es vienmēr esmu aizdomājies, ka tie, kas vēlas dzirdēt īsu un steidzīgi nolasītu Misi, ar šo attieksmi, kas ir arī nekulturāla, pierāda, ka vēl nav izpratuši altāra Upura jēgu.

Mīlestība pret Kristu, kurš sevi dāvā par mums, mudina mūs Mises beigās atrast dažas minūtes personiskai, dziļi iekšējai pateicības lūgšanai, kas sirds klusumā paildzina otro pateicības lūgšanu – Euharistiju. Kā mums vērsties pie Viņa, kā Viņu uzrunāt, kā izturēties?

Kristīgā dzīve nesastāv no sastingušām normām, jo Svētais Gars dvēseles nevada kolektīvi, bet katrai Viņš iedveš tās apņemšanās, iedvesmas un mīlestības jūtas, kas tai palīdzēs uztvert un piepildīt Tēva gribu. Tomēr, es domāju, ka pateicības lūgšanā pēc Mises, mūsu dialoga ar Kristu pavediens daudzreiz varētu būt pārdomas par to, ka Kungs mums ir Karalis, Ārsts, Skolotājs un Draugs.