Josemaría Escrivá Obras
10

Jēzum no Nācaretes, jūdu Ķēniņam triumfa tronis ir sagatavots. Tu un es nemanām Viņu sāpēs saraujamies, kad Viņš tiek pienaglots: ciešot, cik vien ir iespējams ciest, izpleš Viņš Savas rokas Mūžīgā Priestera žestā.

Kareivji paņem Viņa svētās drānas, lai sadalītu tās starp četriem. – Lai nebūtu jādala svārki, viņi izlozē, kam tie būs. – Un tā atkal piepildās Rakstos teiktais: viņi sadalīja savā starpā manas drēbes, bet par maniem svārkiem meta kauliņus. (sal. Jņ 19, 23 un 24)

Viņš jau ir paaugstināts... – Un līdzās savam Dēlam, Krusta pakājē Svētā Marija... kā arī Marija, Kleofasa sieva un Marija Magdalēna. Un Jānis, māceklis, kuru Viņš mīlēja. Ecce mater tua! – Lūk, tava māte! Viņš Savu māti dod mums par mūsu visu māti.

Iepriekš tie Viņam bija devuši dzert vīnu, sajauktu ar žulti. Un Viņš, to baudījis, negribēja dzert. (sal. Mt 27, 34)

Tagad Viņam slāpst... pēc mīlestības, pēc dvēselēm.

Consummatum est. – Ir izpildīts. (Jņ 19, 30)

Mazo muļķīt, skaties: visu šo..., visu Viņš ir izcietis par tevi... un par mani. – Un tu neraudi?

Iepriekšējais Nākamais