Josemaría Escrivá Obras
11

Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna, Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgās eļļas, lai ietu un svaidītu Jēzus mirušo miesu. – Nākamajā dienā, ļoti agri no rīta, saulei lecot, viņas nonāk pie kapa. (sal. Mk. 16 1 un 2) Iegājušas kapā viņas apmulst, jo neatrod tajā Kunga ķermeni. – Baltās drānās tērpts jauneklis viņām saka: Nebīstieties, zinu, ka jūs meklējat Jēzu no Nācaretes: non est hic, surrexit enim sicut dixit – Viņa šeit nav, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā bija sacījis. (sal. Mt 28, 5)

Viņš ir augšāmcēlies! – Jēzus ir augšāmcēlies. Kapā Viņa nav. Dzīvība ir uzvarējusi nāvi.

Viņš parādījās savai Vissvētākajai Mātei. – Viņš parādījās Marijai Magdalēnai, kura ir kā neprātīga aiz mīlestības. - Arī Pēterim un pārējiem apustuļiem. – Un arī tev un man, kas esam Viņa sekotāji un vēl neprātīgāki kā Magdalēna: ko tik visu mēs Viņam neesam teikuši!

Kaut mēs nekad nemirtu grēka dēļ; kaut mūsu garīgā atdzimšana būtu mūžīga. – Un, pirms beidzam šo lūgšanu desmitu, tu esi skūpstījis Viņa kāju brūces..., un es, būdams drosmīgāks, jo esmu vairāk bērns – esmu pieskāries ar lūpām Viņa atvērtajam sānam.

Iepriekšējais Nākamais