Kungs bija teicis: Es lūgšu Tēvu, un Viņš jums dos citu iepriecinātāju, citu mierinātāju, lai Tas paliktu pie jums mūžīgi. (sal. Jņ 14, 16) – Visi Viņa mācekļi bija sapulcējušies vienā vietā, kad piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja. – Tai pat brīdī viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem. (sal. Apd 2, 1-3)

Apustuļi bija Svētā Gara pilni, itin kā būtu vīna apreibināti. (sal. Apd 2, 13)

Un Pēteris, pārējo vienpadsmit apustuļu ieskauts, pacēla balsi un runāja. – Mēs, ļaudis no simts zemēm, viņu dzirdam. – Katrs viņu dzird savā dzimtajā valodā.– Tu un es - mūsējā. – Viņš stāsta par Jēzu Kristu, par Svēto Garu un par Tēvu.

Viņu nenomētā ar akmeņiem, viņu nemet cietumā: no tiem, kas viņu dzirdēja, trīs tūkstoši ieticēja un tika kristīti.

Tu un es, pēc tam, kad esam palīdzējuši apustuļiem pie kristībām, slavējam Tēvu par Viņa Dēlu Jēzu un arī jūtamies Svētā Gara apreibināti.