Jēzus Kristība Jordānā

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas viņu kristītu (…). Un, lūk, balss no debesīm sacīja: – Šis ir mans mīļais Dēls, kurš man labpatīk. (Mt 3, 13.17)

Kristībā Dievs, Mūsu Tēvs, ir ņēmis mūsu dzīvi savā pārvaldībā, padarījis mūs par līdzdalībniekiem Kristus dzīvē un nosūtījis mums Svēto Garu.

Dieva spēks un vara apgaismo zemes vaigu.

Aizdedzināsim pasauli ar tās uguns liesmām, kuru Tu atnesi uz zemi ar Savu atnākšanu!… Un Tavas patiesības gaisma, Jēzu, apgaismos cilvēku prātus - dienā, kas nekad nebeidzas.

Es dzirdu Tevi, mans Karali, dzīvā un uzmundrinošā balsī izsaucamies: „ignem veni mittere in terram, et quid volo nisi ut accendatur?”- Es atnācu uguni mest uz zemi, un mana vēlēšanās ir, lai tā iedegtos. – Un es atbildu ar visu savu būtni – no visas savas sirds un visa sava spēka: „ecce ego: quia vocasti me!” – še es esmu, jo Tu taču mani esi saucis.

Caur Kristību Kungs ir iespiedis tavā dvēselē neizdzēšamu zīmogu: tu esi Dieva bērns.

Bērns, vai tevī neiekvēlojas dedzīga vēlēšanās panākt, lai Viņu mīlētu visi?

(Avoti: Kad Kristus iet garām, Nr.128.; Personīgās piezīmes, Nr.1741.; Smēde, Nr.264, 300).

Šis numurs citā valodā