Josemaría Escrivá Obras
20

Un Viņš tika apskaidrots viņu acu priekšā. Un viņa seja mirdzēja kā saule, bet viņa drēbes kļuva baltas kā sniegs. (sal. M. 17, 2)

Ak, Jēzu! Tevi redzēt, ar Tevi runāt! Pastāvīgi kontemplēt Tevi, pilnīgi iegremdēties Tavā neaptveramajā skaistumā, un lai šī kontemplācija nekad, nekad nebeigtos! Tevi redzēt, mans Kristu! Tevi redzēt un kļūt Tavas mīlestības ievainotam!

Un, lūk, balss no debesīm sacīja: Šis ir mans mīļais Dēls, kas man labpatīk. Viņu jūs klausiet! (sal. Mt 17, 5)

Mēs esam šeit, Kungs, gatavi uzklausīt visu, ko Tu vēlies mums sacīt. Runā, mēs uzmanīgi klausīsimies Tavā balsī. Kaut Tavi vārdi iekristu mūsu dvēselē un tā iekvēlinātu mūsu gribu, ka mēs dedzīgi mestos Tev paklausīt.

Vultum tuum, Domine, requiram (Ps 27, 8), Kungs, es meklēju Tavu vaigu. Labprāt es aizveru acis un aizdomājos par to brīdi, kad Dievs gribēs, lai es Viņu redzu; nevis mīklaini kā atspulgā, bet vaigu vaigā. (Sal. 1 Kor 13, 12) Jā, mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur varēšu es parādīties Dieva vaiga priekšā? (Ps 42, 3)

(Avoti: Piezīmes no mutiskiem sprediķiem, 4.06.1937; 25.07.1937; 25.12.1973).

Iepriekšējais Nākamais