Josemaría Escrivá Obras
21

Pirms Lieldienu svētkiem Jēzus, zinādams, ka viņa stunda ir atnākusi, lai no šīs pasaules aizietu pie Tēva, mīlēdams savējos, kas bija pasaulē, tos mīlēja līdz beigām. (Jņ 13, 1)

Pasaulē satumsa, jo vecie rituāli, senās zīmes par Dieva bezgalīgo žēlsirdību pret cilvēci bija tuvu savam piepildījumam, paverot ceļu patiesai rītausmai - jaunai Pashai.(jaunām Lieldienām). Euharistija tika iedibināta naktī, jau laikus sagatavojot Augšāmcelšanās rītu.

Jēzus palika pie mums Euharistijā mīlestības dēļ..., tevis dēļ.

– Viņš palika, kaut gan zināja, kā cilvēki Viņu uzņems... arī kā tu Viņu uzņem.

– Viņš palika, lai būtu tev par barību, lai tu Viņu apciemotu un stāstītu Viņam par to, kas tev svarīgs, lai, esot Viņa tuvumā savās lūgšanās tabernākula priekšā un pieņemot Viņu Sakramentā, tu ar katru dienu Viņu iemīlētu aizvien vairāk un palīdzētu citām dvēselēm, daudzām dvēselēm, iet to pašu ceļu.

Labais bērns: Redzi, kā mīlētāji šeit, uz zemes, skūpsta lietas, kas nākušas no iemīļotā, - ziedus, vēstules, piemiņas lietas...

– Un tu, kā tu jelkad varētu aizmirst to, ka Viņš, Jēzus, pastāvīgi ir pie tevis... aizmirst Viņu!? – Viņu..., kas dāvā Sevi tev par barību?

– Kungs, lai es nekad vairs negribētu lidot pieķēries zemei! Kaut manu dzīvi vienmēr apspīdētu dievišķā Saule – Kristus – Kristus Euharistijā! Kaut mans lidojums nebeigtos, iekams radīšu mūžīgo mieru Tavā Sirdī!

Avoti: Kad Kristus iet garām, Nr. 155.; Smēde, Nr. 887., 305., 39.



Iepriekšējais Nākamais