Jēzus lūdzas olīvdārzā

Lūdzieties, lai jūs neiekristu kārdināšanā. – Un Pēteris iemiga. – Un pārējie apustuļi tāpat. – Un arī tu, mazais draugs, guli…, un arī es tāpat kā Pēteris biju miegamice.

Jēzus, vientuļš un noskumis, cieš slacīdams zemi ar savām asinīm.

Nometies ceļos uz cietās zemes, Viņš neatlaidīgi lūdzas… Raud par tevi… un par mani: Viņu nospiež cilvēku grēku smagums.

Pater, si vis, transfer calicem istum a me. – Tēvs, ja Tu vēlies, atņem šo biķeri no manis! Tomēr ne mans, sed tua fiat, bet Tavs prāts lai notiek! (Lk 22, 42)

Eņģelis no debesīm spēcina Viņu. – Jēzus ir agonijā. – Nāves baiļu pārņemts, viņš lūdzas jo karstāk… – Viņš nāk pie mums, kas guļam: celieties un lūdziet Dievu, - Viņš atkārto, - lai jūs neiekristu kārdināšanā. (Lk 22, 46)

Nodevējs Jūdass: skūpsts. – Pētera zobens uzspīd nakts tumsā. – Jēzus saka: Jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt it kā kādu slepkavu. (Mk 14, 48)

Mēs esam gļēvuļi, mēs Viņam sekojam iztālēm, bet tagad nomodā un lūdzoties. – Lūgšana… Lūgšana…

Šis numurs citā valodā