Ir piepildītas mūsu Karaļa ilgas pēc ciešanām!

- Kareivji ieved manu Kungu pretora pils pagalmā un sasauc kopā visu pulku. (sal. Mk 15, 16) – Brutālie zaldāti norauj drēbes no Viņa nevainīgās miesas. – Tie ietērpj Jēzu vecā, netīrā purpura apmetnī. – Un Viņa labajā rokā sceptera vietā ir ielikta niedre…

Ērkšķu vainags, kas no sitieniem triecas galvā, padara Karali par apsmieklu… Ave Rex judaeorum! – Sveiks, jūdu ķēniņ! (Mk 15, 18.) Un sitieni ievaino Viņa galvu. Un tie Viņu pļaukā… un apspļauda.

Ērkšķiem kronēts un purpura skrandās tērpts Jēzus tiek izrādīts jūdu tautai: Ecce homo! – Lūk, kāds cilvēks. Un augstie priesteri un to kalpi no jauna kliedz: Sit Viņu krustā! Sit Viņu krustā! (sal. Jņ 19, 5 un 6)

- Vai mēs, tu un es, neesam Viņu no jauna kronējuši ērkšķiem, un pļaukājuši, un apspļaudījuši?

Nekad vairs, Jēzu, nekad vairs… Un ar stingru un skaidru apņemšanos noslēdzas šīs desmit Esi sveicināta, Marija.