Ambīcijas

To priekšā, kas reliģiju reducē uz aizliegumu sakopojumu vai kam pietiek ar atšķaidītu katolicismu, to priekšā, kas vēlas pagriezt Kungu ar seju pret sienu vai arī novietot Viņu dvēseles nostūrī…, mums ar saviem vārdiem un darbiem ir jāapliecina, ka mēs ilgojamies padarīt Kristu par visu siržu autentisko Karali… arī viņu sirds Karali.

Neķeries pie apustuliskiem darbiem, strādājot tikai šodienai… Velti sevi šiem uzdevumiem cerībā, ka citi – tavi brāļi, kam piemīt tas pats gars, – ievāks to, ko tu sēj, kur vien spēdams, un pabeigs ēkas, kurām tu ieliec pamatus.

Kad tevi vadīs patiesi kristīgs gars, tu izlabosi savas ilgas. – Tad tu vairs nejutīsi alkas kļūt pazīstams, bet gan iemūžināt savu ideālu.

Nav nozīmes veltīt sevi, ja tas netiek darīts ar nodomu veikt ļoti lielu, pilnībā dievišķu darbu – sasniegt svētumu.

Tāpēc Baznīca, kanonizējot svētos, pasludina, ka viņu dzīve bijusi varonīga.

Nopietni strādājot Kunga labā, tavs lielākais prieks būs apziņa, ka tev ir daudz konkurentu.

Šajās Dieva stundās, laikā, kad tu esi pasaulē, no sirds izšķiries paveikt kaut ko, kas ir tā vērts: laiks negaida, un gan vīrieša, gan sievietes misija virs zemes ir tik cildena, tik varonīga, tik godpilna, kad tā aizdedz Kristus uguni nedzīvās un sapuvušās sirdīs!

– Ir vērts nest citiem mieru un laimi, ko dod spēka un prieka pilns krusta karš.

Savas reputācijas dēļ tu riskē ar dzīvību… Riskē ar reputāciju dvēseles dēļ!

Caur svēto sadraudzību tev jājūtas ļoti vienotam ar saviem brāļiem. Aizstāvi šo svētīgo vienotību bez bailēm!

– Ja būsi viens, tavi cildenie centieni būs lemti neveiksmei. Nošķirta avs gandrīz vienmēr ir pazudusi avs.

Es pasmaidīju par tavu dedzību. Tā kā tev darbam trūka materiālu līdzekļu un citi tev nepalīdzēja, tu sacīji: „Man ir tikai divas rokas, taču reizēm es nepacietīgi ilgojos, kaut es būtu monstrs ar piecdesmit rokām, lai sētu un ievāktu ražu.“

– Lūdz Svētajam Garam šādu efektivitāti… un Viņš tev to piešķirs!

Tavās rokās nonāca divas grāmatas krievu valodā, un tevi pārņēma neaprakstāmas ilgas mācīties šo valodu. Tu iedomājies, cik skaisti būtu nomirt kā kviešu graudam šajā tautā, kas šobrīd ir tik sažuvusi, bet ar laiku dos bagātīgu ražu…

– Tavas ilgas man šķiet labas, taču pagaidām pievērsies sīkajiem pienākumiem, ikdienas lielajai misijai, savām studijām, darbam, apustulātam un, pats svarīgākais, savai formācijai, jo tas nav nedz mazāk varonīgs, nedz mazāk skaists uzdevums – vēl daudz zaru tevī ir jāapgriež.

Kam gan derīgs students, kas nemācās?

Kad tev visvairāk negribas mācīties, upurē savu piepūli Jēzum. Pasaki Viņam, ka sēdi pie grāmatām, lai tavas zināšanas būtu ierocis, ar ko apkarot ienaidniekus un iegūtu daudzas dvēseles… Un tad vari būt pārliecināts, ka tavas mācības jau ir ceļā uz to, lai kļūtu par lūgšanu.

Ja tu zaudē stundas un dienas, ja nosit laiku, tu atver savas dvēseles durvis ļaunajam garam. Ar šādu uzvedību tu viņu rosini saprast – „te ir tavas mājas“.

Ir grūti nezaudēt laiku? – Es tev piekrītu… Taču padomā, ka Dieva ienaidnieks, tie „pārējie“, ne-atpūšas. Turklāt atceries patiesību, ka Pāvils, Dieva mīlestības čempions, pasludināja: „Tempus breve est!“ – dzīve mums izslīd no rokām, un nav iespējams to atgūt.

Vai tu apzinies, kāds ir izaicinājums? To, cik daudz ir atkarīgs no tavas formācijas – vai tā būs laba, vai slikta? – Tik daudz dvēseļu! …

– Vai gan tu tagad pārstāsi mācīties, strādāt un aizvien rūpēties par to, lai rezultāts būtu vispilnīgākais?

Pastāv divi veidi, kā tālu tikt: viens – kristīgais – nozīmē ar cildenu un brašu piepūli celties, lai kalpotu citiem; otrs – pagāniskais – nozīmē zemiskas un nekrietnas pūles tuvāko nogremdēt.

Nestāsti man, ka tu dzīvo Dieva acu priekšā, ja tu nepūlies dzīvot – vienmēr un visā – ar patiesu un skaidru brāļa mīlestību pret cilvēkiem, pret jebkuru cilvēku.

„Ambiciozie“ – cilvēki, kam piemīt sīkas, nožēlojamas ambīcijas, – nespēj saprast, ka tad, kad Dieva draugi tiecas „kaut ko“ sasniegt, viņi to dara kalpošanās garā, nevis lai apmierinātu savas „ambīcijas“.

Tevi piepilda kādas ilgas: tu gribētu pasteidzināt brīdi, kad būsi izkalts, izveidots un nopulēts, kļuvis par to harmonisko instrumentu, kas efektīvi kalpo paredzētajam darbam, noteiktajai misijai… lielajā Kristus laukā.

Es ļoti lūdzos par tevi, lai šī dedzība tevi mudinātu noguruma, neveiksmju un tumsas stundā… jo „lielajā Kristus laukā noteiktā misija“ nevar mainīties.

Apņēmīgi cīnies pret neīsto pazemību, ko tev vajadzētu saukt par ērtību un kas tevi kavē rīkoties ar briedumu, kā pienākas krietnam Dieva bērnam. Tev ir jāaug!

– Vai tev nav kauna redzēt, ka tavi vecākie brāļi jau gadiem strādā, veltījoties no sirds, bet tu joprojām neesi spējīgs – nevēlies būt spējīgs – pakustināt ne pirkstu, lai viņiem palīdzētu?

Ļauj, lai tavu dvēseli kvēlina vēlmes… Vēlmes pēc mīlestības, pēc tā, lai tevi aizmirst, pēc svētuma, pēc Debesīm… Neapstājies pie domas par to, vai reiz tās redzēsi piepildāmies, kā kāds apdomīgs padomdevējs varētu tev ieteikt. Iekvēlini šīs vēlmes ar katru reizi aizvien vairāk, jo Svētais Gars saka – Viņam patīk „vēlmju pārņemti vīri“. Ilgām jāmudina tevi rīkoties, un tās jāliek lietā, pildot ikdienas uzdevumus.

Ja Kungs tevi ir nosaucis par „draugu“, tad tev ir jāatbild aicinājumam, jāsoļo raiti ar nepieciešamo steigu, Dieva ātrumā! Citādi tu vari palikt par vienkāršu skatītāju.

Aizmirsti par sevi… Lai tavi centieni ir dzīvot vienīgi saviem brāļiem, dvēselēm, Baznīcai. Vienu vārdu sakot – Dievam.

Pašā svētku karstumā Kānā vienīgi Marija ievēro, ka trūkst vīna… Vissīkākās kalpošanas nianses nepaliek nemanītas dvēselei, ja tā, tāpat kā Marija, Dieva dēļ ar vislielāko uzmanību patur acīs savu tuvāko.