Griba

Lai virzītos uz priekšu iekšējā dzīvē un apustulātā, pats nepieciešamākais ir nevis dievbijīgas izjūtas, bet gan apņēmīga un dāsna gatavība pildīt dievišķās prasības.

Bez Kunga tu nevarēsi paspert nevienu drošu soli. – Ja būsi pārliecināts, ka tev nepieciešama Viņa palīdzība, tu spēsi ciešāk vienoties ar Viņu nelokāmā, nepiekāpīgā, ar prieku un mieru svaidītā paļāvībā, pat ja ceļš būs grūts un stāvs.

Paskaties, cik liela starpība ir starp dabisko un pārdabisko rīcības veidu. Pirmais uzsāk labi, bet drīz vien vājinās. Otrais uzsāk tikpat labi… taču pēcāk pieliek pūles, lai turpinātu vēl labāk.

Nav slikti izturēties krietni cildenu cilvēcisku motīvu vadītam… – Taču… cik liela ir atšķirība, ja „komandē“ pārdabiski motīvi!

Ieraudzījis, cik līksmi tiek veikts tik grūts darbs, kāds draugs iejautājās: „Vai visi šie uzdevumi tiek veikti aiz entuziasma?“ – Un viņš saņēma priecīgu un rāmu atbildi: „Aiz entuziasma? … Tad mēs būtu izgāzušies! Per Dominum Nostrum Iesum Christum – caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas mūs nemitīgi gaida!“

Pasaulei ir nepieciešams, ka pamodinām miegainos, iedrošinām kautrīgos un vadām nomaldījušos, vienā vārdā – ka mēs viņus ieliekam Kristus rindās, lai tik daudzi spēki neietu zudumā.

Varbūt arī tev noderēs šī pārdabiskā viltība, smalkjūtības pilns apņēmīgas mīlestības auglis, šie vārdi, ko bieži, sastopoties ar dažādām prasībām, atkārtoja kāda dvēsele, kas ļoti mīlēja Dievu: „Nu gan ir īstais brīdis pieņemt lēmumu no tiesas paveikt ko tādu, kas ir darīšanas vērts.“

Kādu kristīgo pilnību tu ceri sasniegt, ja vienmēr rīkojies saskaņā ar savām iegribām un dari to, „kas tev tīk“? … Visi tavi neapkarotie trūkumi kā loģisku augli nesīs nemitīgus nekrietnus darbus. Un, kad pienāks sarežģīta situācija, tava griba tev nelīdzēs nenieka: kurā gan cīņā un ar kādu neatlaidību tā būtu rūdīta?

Fasāde tā kā būtu enerģiska un nelokāma. – Taču cik daudz mīkstmiesības un gribas trūkuma iekšienē!

– Stingrāk apņemies panākt, lai tavi tikumi nav vien maska, bet gan kļūst par ieradumiem, kas nosaka tavu raksturu.

„Pazīstu dažas un dažus, kam nav spēka pat saukt palīgā,“ sarūgtināts un sāpināts tu man saki. – Nepaej garām, tava vēlēšanās izglābties pašam un izglābt viņus var būt izejas punkts viņu atgriešanās ceļam. Turklāt, ja padomāsi, tu sapratīsi, ka arī tev tika pasniegta roka.

Mīkstčaulīgi cilvēki, kas žēlojas par simtiem muļķīgu nieku, ir tie, kas šajās ikdienišķajās lietās neprot upurēties Jēzus dēļ… un vēl jo mazāk citu cilvēku dēļ. Kāds kauns, ja tava uzvedība, tik skarba un prasīga ar citiem, ciestu no šādas mīkstmiesības, pildot dienišķos pienākumus!

Tu ļoti ciet, jo redzi, ka neesi uzdevuma augstumos. Tu vēlētos darīt vairāk un efektīvāk, taču bieži vien vai nu rīkojies kā karstas putras strēbējs, vai arī neuzdrošinies rīkoties vispār. Contra spem in spem! – Lai tava cerība ir droša un dzīva un pārsniedz jebkādu cerību! Atbalsties pret šo stipro klinti, kas tevi izglābs un virzīs. Cerība ir brīnišķīgs teologāls tikums! Tas tev dos drosmi iet uz priekšu – nebīsties, ka tu varētu aiziet par tālu; un turklāt tā tev neļaus apstāties.

Nemaz neskaties uz mani tā! Jā, izkopt cerību nozīmē stiprināt gribu.

Kad tava griba saļogās, saskaroties ar ikdienas darbu, no jauna atceries šo apsvērumu: „Mācības, darbs ir mana ceļa būtiska sastāvdaļa. Ja slinkuma dēļ es zaudētu savu profesionālo cieņu, tas iznīcinātu vai darītu neiespējamu manu kristīgo darbību. Man ir nepieciešams (jo to vēlas Dievs) augt savā profesionālajā prestižā, lai piesaistītu citus un palīdzētu viņiem.“

– Nešaubies par to, ka, atstādams novārtā savu uzdevumu, tu gan pats atkāpies no dievišķajiem plāniem, gan novirzi no tiem citus.

Dieva bērnu ceļš tevi biedēja: Kunga vārdā tevi mudināja izpildīt pienākumu līdz galam, atteikties no sevis, nokāpt no sava ziloņkaula torņa. Tu izvairījies…, un es atzīšos, ka mani nemaz nepārsteidz tas, ka šī nasta, kas tevi nospiež, ir tik smaga: vesela virkne kompleksu un aplinkus ceļu, klīrība un sirdsapziņas pārmetumi, kas tevi dara nekam nederīgu. Nedusmojies, ja tev teikšu, ka tavā attieksmē ir mazāk viengabalainības nekā tā, ko pauž nekrietni cilvēki, kas droši sludina ļauno. It kā tu būtu sliktāks vai zemāks par viņiem. Surge et ambula! Celies un staigā! Pieņem lēmumu! Tu joprojām vari atbrīvoties no šīs briesmīgās nastas, ja ar Dieva žēlastības palīdzību ieklausīsies, ko Viņš lūdz, un, pats galvenais, ja tu ar Viņu pilnīgi un labprātīgi sadarbosies!

Tas, ka tavā dvēselē kvēlo šāda nepacietība, ir labi. – Taču nesteidzies! Dievs vēlas, lai tu izlem nopietni sagatavoties, tam veltot tik daudz gadu vai mēnešu, cik nepieciešams, un Viņš rēķinās ar šo tavu lēmumu. – Nekļūdījās imperators, kurš sacīja: „Pret maniem ienaidniekiem mans sabiedrotais ir laiks.“

Kāds krietns cilvēks slimīgu greizsirdību vai skaudību rezumēja tā: „Cik gan sliktai jābūt gribai, lai saduļķotu tik skaidru ūdeni.“

Vai tev būtu jāklusē un jāsaliek rokas klēpī? …

– Nē, ja runa ir par nepamatotu uzbrukumu pamatotam likumam!

Ar katru dienu tavs mīlestības neprāts pieaug arvien vairāk… – To var novērot brīnišķīgajā pārliecībā un nosvērtībā, ko tev sniedz apziņa, ka tu strādā Kristus labā.

– Jau Svētie Raksti to ir pasludinājuši: „Vir fidelis multum laudabitur – uzticīgs vīrs ir pelnījis visu uzslavas.“

Nekad iepriekš tu nebiji izjutis tādu absolūtu brīvību kā tagad, kad tava brīvība ir austa no mīlestības un atraisīšanās, no drošības un nedrošības, jo tu it nemaz neuzticies sev, tomēr pilnībā uzticies Dievam.

Vai esi redzējis, kā ūdenskrātuvēs tiek celti dambji, lai pataupītu ūdeni sausam laikam? … Tieši tāpat, lai panāktu vienmērīgu raksturu, kas tev būs nepieciešams grūtos laikos, tev ir jāuzkrāj prieks, skaidri motīvi un gaisma, ko Kungs tev sūta.

Kad apdzisīs pirmā entuziasma eiforija, kļūs grūti iet uz priekšu tumsā. – Taču virzīšanās uz priekšu, kas notiek ar piepūli, ir visstabilākā. Un pēc tam brīdī, kad tu to vismazāk gaidīsi, tumsa izklīdīs un atgriezīsies entuziasms un uguns. Esi neatlaidīgs!

Dievs no mums, saviem bērniem, vēlas, lai mēs būtu kā triecienvienība. – Mēs nevaram palikt gaidot. Mūsu pienākums ir cīnīties tur, kur mēs atrodamies, kā armijai, kas gatava cīņai.

Nav runa par to, lai tu veiktu savus pienākumus steigā, bet gan par to, lai tos pabeigtu nevilcinoties, Dieva ritmā.

Tev noteikti netrūkst inteliģenta sarunu biedra patīkamās izturēšanās… Taču tu esi arī ļoti apātisks. – „Ja jau mani nemeklē…“ tu taisnojies.

– Es precizēšu: ja tu nemainīsies un nedosies pretī tiem, kas tevi gaida, nekad nevarēsi kļūt par efektīvu apustuli.

Ir trīs svarīgi punkti, lai spētu tuvināt dvēseles Kungam: ir jāaizmirst sevi un jādomā tikai par Dieva, sava Tēva, godu; bērna paklausībā sava griba ir jāpakļauj Debesu gribai, kā Jēzus Kristus to tev ir mācījis; ir paklausīgi jāsadarbojas ar Svētā Gara gaismu.

Trīs dienas un trīs naktis Marija meklēja Dēlu, kas bija pazudis. Kaut arī tu un es varētu teikt, ka mūsu griba atrast Jēzu nepazīst atpūtas.