Tu esi apkaunots Dieva un citu cilvēku priekšā. Esi atklājis vecos netīrumus, kas no jauna parādījušies tevī. Nav tādu instinktu vai sliktu noslieču, ko tu neizjustu uz savas ādas… Un tavu sirdi pilda šaubu mākonis. Turklāt, kad vismazāk to vēlies vai gaidi, parādās kārdinājums, kad aiz noguruma tava griba atslābst. Tu vairs nezini, vai tas tevi pazemo, lai gan tev ir sāpīgi sevi redzēt šādu… Tomēr – lai tev sāp Viņa dēļ, aiz mīlestības pret Viņu. Šī mīlestības nožēla tev palīdzēs palikt modram, jo cīņa turpināsies, kamēr vien dzīvojam.