Tu man sacīji, ka ir tādas ainas Jēzus dzīvē, kas Tevi aizkustina vairāk, – kad Viņš nostājas ar cilvēkiem aci pret aci… kad Viņš dāvā mieru un veselību tiem, kuru miesu un dvēseli satriekušas ciešanas… Tevi sajūsmina, tu uzstāji, redzēt, kā Viņš izārstē spitālību, atjauno redzi, izdziedina paralizēto cilvēku pie dīķa – šo nabaga cilvēku, kuru neviens neatcerējās. Tajos brīžos tu Jēzu redzi tik ļoti cilvēcīgu, tik ļoti pieejamu!

– Tad zini…, Jēzus joprojām ir tāds pats kā toreiz.