Vērsies pie garīgā vadītāja ikreiz ar lielāku pazemību un regulāri, jo tā arī ir pazemība. Iedomājies – un tu nekļūdīsies, jo tādējādi ar tevi runā Dievs, – ka esi kā mazs (vaļsirdīgs!) bērns, kuram māca runāt, lasīt, pazīt puķes un putnus, izdzīvot priekus un bēdas, skatīties zem kājām, kur iet.