Veicot savu apustulātu, paklausi un nepievērs uzmanību tam, kādas dotības ir cilvēkam, kurš tev dod rīkojumus, nedz kā viņš to dara. Pretēja rīcība nav tikums. Krusti ir dažādi: no briljantiem, pērlēm, smaragdiem, emaljēti, no ziloņkaula… un arī no koka, tādi kā mūsu Kunga krusts. Tiem visiem pienākas vienāds pagodinājums, jo krusts mums stāsta par cilvēktapušā Dieva upuri. – Piemēro šo apsvērumu paklausībai, neaizmirstot, ka Viņš ar mīlestību (nešauboties!) apskāva savu Krustu un ka, pacelts tajā, Viņš mums ieguva pestīšanu. Vispirms paklausi – jo tādējādi tu apliecināsi, ka tavs nodoms ir neviltots, – un tikai pēc tam brālīgi aizrādi, ņemot vērā attiecīgos nosacījumus, un tā tu stiprināsi vienotību, šo pienākumu izpildot.