Cilvēks no valdības mani ļoti apbēdināja. Viņš nojauta par dažu problēmu eksistenci, kas, no otras puses, dzīvē ir loģiskas… Un šis vīrs nobijās un dusmojās, kad viņam par tām pastāstīja. Viņš labāk vēlējās par tām neko nezināt, dzīvot pustumsā vai sava redzējuma krēslā, lai nezaudētu mieru. Es viņam devu padomu „ķerties vērsim pie ragiem“ tieši tādēļ, lai šīs problēmas izzustu, un apliecināju, ka tad viņš dzīvos patiesajā mierā.

Ne savas, ne svešas problēmas nevar atrisināt, izliekoties, ka to nav. Tas nozīmētu ērtību, slinkumu un durvju atvēršanu velna darbībai.