Ja tu patiešām mīlētu savu tēviju – un esmu drošs, ka tu to mīli, – tu, ne mirkli nešaubīdamies, ierakstītu savu vārdu brīvprātīgo sarakstā, lai aizstāvētu dzimteni no tūlītējām briesmām. Briesmu brīžos noderīgi ir visi, es jau tev rakstīju: vīrieši un sievietes, sirmgalvji, pusmūža cilvēki, jaunieši un pat pusaudži. Ārpusē paliek vienīgi invalīdi un bērni. Katru dienu tiek izsludināta vairs ne brīvprātīga pieteikšanās – tas ir par maz –, bet gan vispārēja dvēseļu mobilizācija, lai aizstāvētu Kristus valstību. Un pats Karalis Jēzus ir aicinājis tevi, saukdams vārdā. Viņš lūdz, lai tu cīnies Dieva cīņās, liekot lietā viscildenāko, kas ir tavā dvēselē: tavu sirdi, tavu gribu, tavu prātu, visu tavu būtni.

– Paklausies, ņemot vērā tavas dzīves šķīstību un it īpaši Jaunavas Marijas aizsardzību, miesa nav nekāda problēma. – Vai tu būsi tik gļēvs, ka centīsies tikt vaļā no sava aicinājuma, aizbildinoties, ka tev ir slima sirds, griba vai prāts?

… Vai tu domā attaisnoties un palikt palīgstrādniekos?

– Kungs vēlas no tevis izveidot instrumentu, ko likt pirmajās rindās (un tu jau tāds esi). Un, ja tu no tā novērsīsies, tad nepelnīsi vairāk kā žēlumu, jo būsi nodevējs!