Kad autoritāte piešķirta viduvējiem cilvēkiem, tiem, kuru inteliģence ir viduvēja un kristīgais gars tāpat, viņi ap sevi sapulcina nelgas, kuru tukšības viņus pārliecina – nepamatoti! –, ka tie nekad nezaudēs varu. Apdomīgie turpretī ap sevi sapulcina izglītotos, kas sevī apvieno zināšanas ar dzīves skaidrību un pārvērš viņus par vadības cilvēkiem. Apdomīgos nepiemāna viņu pazemība, jo, paaugstinot citus, viņi paši tiek paaugstināti.