XIII Trīspadsmitā stacija Jēzu noņem no Krusta un atdod Viņa Mātei

Marija, sāpju pārņemta, ir līdzās Krustam. Kopā ar viņu ir Jānis. Vakars jau tumst, jūdi steidzina, lai Kungs ātrāk tiktu noņemts no Krusta.

Viens vīrs, Jāzeps vārdā, būdams labs un taisnīgs cilvēks no Arimatejas ir atnācis uz Kalvārijas kalnu. Viņš ir izgādājis no Pilāta pēc romiešu likumiem nepieciešamo atļauju ar nāvi sodīto apbedīšanai. Viņš arī pats gaidīja Dieva valstību, nepiekrita to lēmumiem un darbiem. (Lk 23, 50-51) Bet arī Nikodēms atnāca, kas agrāk bija nācis pie Jēzus naktī, un atnesa kādas simts mārciņas mirru un alojes maisījumu. (Jņ 19, 39)

Viņi nebija publiski pazīstami kā Jēzus mācekļi, viņi nebija klāt ne pie lielajiem Viņa brīnumiem, nebija arī Viņa triumfālās iejāšanas Jeruzalemē liecinieki. Bet tagad, nestundā, kad visi ir aizbēguši, viņi nebīstas atzīt savu Kungu.

Viņi noņem Jēzus miesas no Krusta un ieliek tās Viņa Mātes rokās. Neizmērojamās sāpes Mariju pārņem ar jaunu spēku.

Kurp tad ir aizgājis tavs draugs, tu visuskaistākā no sievietēm? Uz kurieni tavs draugs virzījis savu ceļu? Mēs mēģināsim kopā ar tevi viņu meklēt. (Dz 6, 1)

Vissvētākā Jaunava ir mūsu Māte. Mēs negribam un nevaram atstāt Viņu vienu.

Apcerei

1. Viņš nāca, lai glābtu pasauli, bet savējie noliedza Viņu Pilāta priekšā.

Viņš mācīja mums iet labā ceļu, bet Viņu aizvelk krustaceļā uz Golgātu.

Viņš ir paraugs it visā, bet ļaudis dod priekšroku slepkavam un laupītājam.

Viņš bija dzimis, lai piedotu, bet Viņam bez pamata piespriež nāvessodu.

Viņš ieradās pa miera takām, bet Viņam piesaka karu.

Viņš bija Gaisma, bet Viņu nodod tumsības varā.

Viņš nesa Mīlestību, bet Viņam atmaksā ar naidu.

Viņš nāca, lai būtu Karalis, bet Viņu kronē ar ērkšķiem.

Viņš kļuva par kalpu, lai atbrīvotu mūs no grēkiem, bet Viņu pienaglo pie Krusta.

Viņš iemiesojās, lai dotu mums Dzīvību, bet mēs Viņam atlīdzinām ar nāvi.

2. Man nav skaidrs tavs priekšstats par to, kas ir kristietis.

Vai tu domā, ka ir taisnīgi, ka Kungs mira krustā piesists, bet tu apmierinies ar “gan jau būs labi“?

Vai šis “gan jau būs labi“ būtu tas nelīdzenais un šaurais ceļš, par kuru runāja Jēzus?

3. Neļaujies mazdūšībai savā apustuliskajā darbā. Tu neesi cietis sakāvi - tāpat kā Kristus pie Krusta necieta sakāvi. Saņemies!… Turpini iet pret straumi, Dievmātes Mātišķās un Bezvainīgās Sirds aizsargāts: Sancta Maria, refugium nostrum et virtus!, tu esi mans patvērums un mans spēks.

Esi mierīgs. Nosvērts… Dievam uz zemes ir ļoti maz draugu. Netīko aiziet no šīs pasaules. Neizvairies no dienu smaguma, pat ja kādreiz tās liktos ļoti garas.

4. Ja vēlies būt uzticīgs, esi ļoti mariānisks.

Mūsu Mātei, sākot no Eņģeļa vēstījuma līdz pat nāves mokām Krusta pakājē, nebija ne citas sirds, ne citas dzīves kā vien Jēzus sirds un Jēzus dzīve.

Vērsies pie Marijas ar sirsnīgu bērna pieķeršanos, un viņa tev palīdzēs iegūt to uzticību un pašuzupurēšanos, pēc kā tu tiecies.

5. “Es esmu nekam nederīgs, es nevaru neko, man nekā nav, es neesmu nekas…“

Bet Tu esi paaugstināts pie Krusta, lai no Taviem neizmērojamiem nopelniem arī es varētu paņemties. Un tad līdzi es iegūstu par saviem arī Dievmātes un Svētā Jāzepa nopelnus, jo esmu viņu bērns. Un es iemantoju Svēto un tik daudzu Dievam uzticīgu dvēseļu tikumus…

Pēc tam pametu skatienu uz manu dzīvi un saku: Ak, mans Dievs, tā ir tumsas pilna nakts! Tikai šad tad tajā iemirdzas daži gaismas punktiņi - Tavas milzīgās žēlsirdības un manas niecīgās atsaucības dēļ… To visu es piedāvāju Tev, Kungs, nekā cita man nav.