VIII Astotā stacija Jēzus mierina raudošās sievietes

Starp Kunga Krusta ceļa vērotājiem bija dažas sievietes, kuras līdzjūtības pārņemtas izplūda asarās. Varbūt viņas atcerējās tās laimīgās dienas, kad visi sajūsmā sauca: bene omnia fecit (Mk 7,37), Viņš visu labi darījis.

Taču Kungs grib šai raudāšanai piešķirt dziļāku, pārdabiskāku motivāciju un aicina viņas raudāt par grēkiem, jo tie ir Viņa ciešanu cēlonis, un to sekas būs stingrā Dieva tiesa.

- Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ… Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo? (Lk 23, 28 un 31)

Tavi grēki, mani grēki, visu cilvēku grēki paceļas mūsu priekšā. Viss ļaunais, ko mēs esam darījuši, viss labais, ko neesam izdarījuši. Un turklāt vēl arī sāpes izraisoša neskaitāmu nekrietnību un ļaunprātību panorāma, ko mēs vēl būtu izdarījuši, ja Jēzus mums aizvien no jauna nebūtu dāvājis Sava mīlestības pilnā skatiena gaismu.

Cik par maz ir vienas dzīves, lai izpirktu grēkus!

Apcerei

1. Svētie - tu man saki - izplūda sāpju asarās, domājot par mūsu Kunga Ciešanām. Es tā vietā…

Iespējams tāpēc, ka tu un es šajās ainās tikai noraugāmies, bet “neizdzīvojam“ tās.

2. Viņš nāca savā īpašumā, bet savējie Viņu neuzņēma. (Jņ 1, 11) Pat vēl vairāk, tie Viņu izvelk ārā no pilsētas, lai sistu krustā.

Jēzus uz to atbild ar aicinājumu nožēlot grēkus - tagad, kamēr dvēsele ir ceļā un vēl ir laiks.

Visdziļākā nožēla par mūsu grēkiem. Sāpes par cilvēku neizmērojamo ļaunprātību, kas gatavi nogalināt Kungu. Gandarīšana par tiem, kuri līdz šim laikam spītīgi uzskata Kristus upurēšanos pie Krusta par veltīgu.

3. Cilvēkiem ir jātuvinās, viņi ir jāsaprot, viņiem jāpiedod.

Nekad nepacel krustu tikai tāpēc, lai atgādinātu, ka vieni ir nogalinājuši citus. Tas būtu velna standarts.

Kristus Krusts ir klusēšana, piedošana un lūgšana par vieniem un par otriem, lai visi iemantotu mieru.

4. Atkal un atkal Mācītājs iet mums pavisam tuvu garām. Viņš uzlūko mūs… Un, ja tu palūkosies uz Viņu, ieklausīsies Viņā un neatstumsi Viņu, Viņš tev iemācīs, kā piešķirt pārdabisku jēgu visam, ko tu dari… Un arī tu tad it visur sēsi mierinājumu, mieru un prieku.

5. Lai cik stipri tu arī nemīlētu, tas nekad nebūs pietiekami.

Cilvēka sirdij piemīt milzīga izplešanās spēja. Kad tā mīl, tā palielinās nepārtrauktā mīlas kreščendo, pārvarot visus šķēršļus.

Ja tu mīli Kungu, tad ikviena būtne radīs vietu tavā sirdī.

Šī nodaļa citā valodā