III Trešā stacija Jēzus pirmo reizi pakrīt zem Krusta

Krusts aizvien smagāk nospiež Kunga ievainotos plecus.

Ļaužu pūlis kļūst arvien lielāks. Kā upe, kas izgājusi no krastiem, pa Jeruzalemes ieliņām veļas trakojošā, satracinātā milzīgā ļaužu masa, kuru kareivji var savaldīt vairs tikai ar grūtībām.

Spēkus zaudējušais Jēzus ķermenis šūpojas zem milzīgā Krusta smaguma. Un Viņa sirds, šī mīlestības pārpilnā sirds, gandrīz vairs nespēj uzturēt dzīvību Viņa izmocītajā miesā.

Pa labi un pa kreisi no sevis Kungs redz spiežamies milzumdaudz ļaužu, kas līdzinās ganāmpulkam bez gana. Katru no tiem Viņš varētu pasaukt vārdā, katru, arī mūs. Šeit viņi ir - tie, kurus Viņš pabaroja ar brīnumaini pavairotajām maizēm un zivīm; tie, kurus Viņš dziedināja no viņu slimībām; tie, kurus Viņš mācīja pie ezera, uz kalna un svētnīcā.

Griezīga sāpe caururbj Jēzus dvēseli, un spēku izsīkumā Kungs sabrūk zem Krusta.

Tu un es, mēs nespējam izdvest ne vārda, taču tagad mēs aptveram, kāpēc Jēzus Krusts ir tik smags. Mēs raudam par mūsu zemiskumu un par cilvēka sirds briesmīgo nepateicību. No dvēseles dzīlēm raisās īstenas nožēlas lūgšana, kas paceļ mūs no zemes, kur mūs nospieduši mūsu grēki. Jēzus ir pakritis, lai mēs pieceltos — vienreiz un arvien no jauna.

Apcerei

1. Esi noskumis?… Jo šai nelielajā cīniņā esi kritušais?

Nē! Priecājies! Jo nākamajā cīņā ar Dieva žēlastību, un pateicoties tavam šī brīža pazemojumam, tu uzvarēsi!

2. Kamēr pastāv cīņa, askētiska cīņa, pastāv arī iekšējā dzīve. Tas ir tas, ko Kungs mums lūdz - vēlēties Viņu mīlēt darbos un ikdienas mazajās lietās.

Ja tu esi uzvarējis mazās lietās, uzvarēsi arī lielajās.

3. “Šis cilvēks mirst… Tur vairs nekas nav darāms…“

Tas notika pirms gadiem kādā Madrides slimnīcā.

Pēc grēksūdzes, kad priesteris deva mirējam skūpstīt krucifiksu, šis čigāns sāka kliegt tā, ka viņu nebija iespējams nomierināt:

- Ar savu derdzīgo muti es nevaru skūpstīt Kungu!

- Bet tu taču tūlīt Viņu spēcīgi apskausi un skūpstīsi tur, Debesīs!

… Vai tu esi redzējis satriecošāku un vienlaikus skaistāku veidu, kā paust visdziļāko nožēlu?

4. Tu runā, bet tevī neklausās. Un ja arī klausās, tad nesaprot. Tu paliec nesaprasts!… Lai tā būtu. Jebkurā gadījumā, lai tavam krustam būtu līdzdalība Kristus Krustā, ir nepieciešams, lai tu pašlaik turpinātu darboties, kaut arī ar tevi nerēķinās. Citi tevi sapratīs.

5. Cik daudzi, augstprātības un iedomu vadīti, iet golgātas ceļu, kam nav nekā kopīga ar Kristus Golgātu!

Krusts, kas tev jānes, ir dievišķs. Nevēlies nest krustu, kas ir tikai pasaulīgs. Ja arī kādu reizi tu iekrīti šādās lamatās, izlabo šo kļūdu nekavējoties: pietiks vien ar domu, ka Viņš ir cietis neizmērojami vairāk aiz mīlestības uz mums.