IX Devītā stacija Jēzus trešo reizi pakrīt zem Krusta

Ceļā uz Kalvāriju, vairs tikai četrdesmit vai piecdesmit soļu attālumā no virsotnes, Kungs pakrīt trešo reizi. Viņš vairs nespēj noturēties kājās — pilnīgi iztukšots spēku izsīkumā Viņš guļ uz zemes.

Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti. (Is 53, 7)

Visi ir pret Viņu… Gan šejienieši, gan svešzemnieki, gan farizeji, gan kareivji, gan augstie priesteri… visi kļuvuši par bendēm. Viņa Māte — mana Māte — Marija — raud.

Jēzus izpilda Sava Tēva gribu! Nabaga Jēzus: Viņam ir laupīts viss. Augstsirdīgs: kas Viņam vēl ir atlicis, ko Viņš vēl nebūtu atdevis? Dilexit me, et tradidit semetipsumpro me (Gal 2,20); Viņš mani ir mīlējis un atdevis Sevi par mani, līdz nāvei.

Mans Dievs, dari, lai es ienīstu grēku un kopā ar Tevi apskautu Svēto Krustu, dari, lai es tādā veidā piepildītu Tavu mīlestības pilno Gribu…, būdams brīvs no ikvienas šīs zemes pieķeršanās un nemeklējot neko citu kā vien Tavu Godu. Dod, Kungs, lai es sevi kopā ar Tevi augstsirdīgi un bez nosacījumiem atdodu par pilnīgu upuri.

Apcerei

1. Kungs vairs nespēj piecelties: tik smags ir mūsu nekrietnību slogs. Saļimušu, kā kādu maisu, Viņu aizvelk līdz nāvessoda vietai. Viņš to pieļauj, Viņš cieš klusu.

Jēzus pazemība. Dieva pašpazemošanās, kas paceļ un paaugstina mūs. Vai tagad tu saproti, kāpēc es tev devu padomu izklāt savu sirdi zemē, lai citiem būtu mīksti staigāt?

2. Cik grūti ir sasniegt Golgātu!

Tev arī jāpārvar sevi, lai nepamestu uzsākto ceļu… Šī cīņa ir brīnums, tā ir īstens Dieva mīlestības paraugs; Viņš vēlas, lai mēs būtu stipri, jo virtus in infirmitate perficitur (2 Kor 12, 9), spēks nespēkā kļūst pilnīgs.

Kungs zina, ka tad, kad mēs jūtamies nespēcīgi, mēs tuvināmies Viņam, vairāk lūdzamies, kļūstam pašaizliedzīgāki un pieaugam tuvākmīlestībā. Tā mēs kļūstam svēti.

Esi Dievam ļoti pateicīgs par to, ka Viņš pieļauj kārdinājumu pastāvēšanu… un tādēļ, ka vari ar tiem cīnīties.

3. Vai gribi iet Jēzum tuvu, ļoti tuvu līdzās Viņa ceļā?… Atver Svēto Evaņģēliju un lasi par Kunga Ciešanām. Taču ar lasīšanu vien ir par maz: izdzīvo tās. Atšķirība ir milzīga. Lasīt nozīmē atcerēties kaut ko, kas kādreiz noticis; izdzīvot nozīmē būt klātesošam šeit un tagad notiekošajā, būt par vienu no šī notikuma dalībniekiem.

Tad ļauj, lai tava sirds atveras, ļauj tai kļūt par Kunga līdzgaitnieci. Un, kad tu pamani, ka tā nemanāmi laižas lapās, ka tu esi tikpat gļēvs kā citi, tad lūdz piedošanu par savu un manu gļēvulību.

4. Tev liekas, ka visa pasaule sabrūk pār tevi. Nekur tavā apkārtnē nav redzama kāda izeja. Šoreiz patiešām ir neiespējami pārvarēt grūtības.

Bet vai tu atkal neesi aizmirsis, ka Dievs ir tavs Tēvs? Visspēcīgais, visu zinošais, žēlsirdīgais Tēvs. Viņš nevar tev sūtīt neko sliktu. Tas, kas tevi satrauc, ir tev vajadzīgs, kaut arī tavas miesas acis pašlaik ir aklas.

Omnia in bonum! Kungs, lai Tava vissaprātīgākā Griba piepildās atkal un vienmēr!

5. Tagad tu saproti, cik ļoti esi licis ciest Jēzum, un tevi pārņem sāpes: cik vienkārši ir lūgt Viņam piedošanu un raudāt par savām agrākajām nodevībām! No tavām krūtīm ārā laužas karsta grēku nožēla un vēlēšanās laboties!

Labi. Bet neaizmirsti, ka grēku nožēlošanas gars, galvenokārt, nozīmē pienākuma izpildīšanu katrā brīdī, lai ko tas arī nemaksātu.

Šī nodaļa citā valodā