Numuru saraksts

Es mēdzu teikt, ka ir trīs lietas, kas mūs dara laimīgus šajā pasaulē un palīdz sasniegt mūžīgo laimi Debesīs: stingra, maiga, priecīga un nešaubīga uzticība ticībai, aicinājumam, ko katrs esam saņēmuši, un šķīstībai. Tas, kurš apstājas pie ceļmalā augošajām kazenēm — juteklības un augstprātības šķietami kārdinošajām ogām —, paliks uz ceļa pēc paša gribas, un, ja nelabosies, kļūs nožēlojams un nelaimīgs, jo būs uzgriezis muguru Kristus Mīlestībai.

Es no jauna atkārtoju, ka visiem ir vājības. Bet tām nekad nevajadzētu mūs attālināt no Dieva Mīlestības, bet gan drīzāk mudināt mūs meklēt patvērumu šajā Mīlestībā, ieģērbties šajā dievišķajā labvēlībā itin kā senie bruņinieki ietērpās savos bruņutērpos: šis ecce ego, quia vocasti me (1 Sam 3, 6, 8)— „še es esmu, jo Tu mani esi saucis, tu vari paļauties uz mani, jo tu mani esi aicinājis“ — tā ir mūsu aizsardzība. Mums nav jābēg no Dieva, kad atklājam savas vājības; mums jāstājas tām pretī un jācīnās, jo Dievs mums uzticas.

Cerības tikums mums dod drošu pārliecību, ka Dievs mūs vada ar savu dievišķi tālredzīgo visvarenību un dod mums visus nepieciešamos līdzekļus, lai mēs cīņā uzvarētu; tas liek mums apzināties Kunga nebeidzamo labvēlību pret cilvēkiem — pret tevi, pret mani. Dievs vienmēr ir gatavs mūs uzklausīt, Viņš nekad nepagurst to darīt. Viņu interesē tavi prieki un panākumi, tava mīlestība, arī tavas nedienas, sāpes un neveiksmes. Tāpēc negaidi, lai cerētu uz Kungu tikai tad, kad sastapsies ar savu vājumu — vērsies pie sava Debesu Tēva gan labos laikos, gan pārbaudījumu brīžos, meklējot patvērumu Viņa žēlsirdīgajā aizsardzībā. Nav vajadzīga pārāk liela pazemība, lai atzītu neapgāžamo realitāti, ka neesam nekas — visīstākā nuļļu virkne, taču šī pārliecība par mūsu personisko niecīgumu pārvērtīsies par neuzveicamu spēku, kad ieraudzīsim, ka pa kreisi visām šīm nullēm stāv Kristus, un aptversim cik neizmērojami liels skaitlis tas ir. „Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties?“ (Ps 27²⁶, 1)

Pierodiet itin visur un visā saskatīt Dievu, apzināties, ka Viņš mūs vienmēr gaida, mūs vēro un taisnīgi prasa, lai Viņam uzticīgi sekojam, nepametot savu vietu šajā pasaulē. Mums jāiet pa dzīvi ar mīloša cilvēka modrību un patiesu apņemšanos cīnīties, lai nezaudētu Dieva draudzību.

Dieva bērna cīņa nekādā gadījumā nav skumja atteikšanās, drūma samierināšanās vai zaudēts prieks. Savā cīņā Dieva bērns jūtas un uzvedas kā iemīlējies cilvēks, kurš vai strādā vai atpūšas, priecājas vai skumst, domās vienmēr ir pie savas mīļotās un viņas dēļ ir gatavs ar prieku stāties pretī jebkurām grūtībām. Mūsu — kristiešugadījumā — mūsu mīļotais ir Dievs, kurš, es vēlreiz atgādinu, nekad nezaudē cīņās, tādēļ kopā ar Viņu, mēs vienmēr esam uzvarētāji. Pieredze man rāda, ka, ja vien es uzticīgi cenšos atbildēt Kunga prasībām, „Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem sava Vārda dēļ.Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.“ (Ps 23, 2-4)

Dvēseles cīņās vislabākā stratēģija nereti ir būt pastāvīgam, pacietīgi un neatlaidīgi izmantojot tos ieročus, ko Dievs mums devis. Stipriniet savu ticību. Es atgādinu, ka savā iekšējā dzīvē jums reizēm nāksies ciest neveiksmes, piedzīvot kāpumus un kritumus (lai Dievs dod, ka tie nebūtu pārāk smagi), jo neviens nav pasargāts no šīm neveiksmēm. Bet Kungs, kas ir visvarens un žēlsirdīgs, mums ir devis vislabākos ieročus, lai uzvarētu. Mums tikai tie jāliek lietā ar stingru apņemšanos ik brīdi sākt un, ja tas būtu nepieciešams, atsākt cīņu aizvien no jauna.

Dodieties pie Gandarīšanas — Dieva žēlastības un piedošanas — sakramenta katru nedēļu un vienmēr, kad vien tas jums nepieciešams (tomēr uzmanieties arī no kārdinājuma kļūt pārāk sīkumainiem savā sirdsapziņā!). Pēc šī sakramenta saņemšanas mēs ietērpti Dieva žēlastībā būsim kā strauti, kas priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem (sal. Ps 104¹⁰³ 10) un veic savus kristieša pienākumus nepagurstot. Labi izmantojot šos Kunga dotos līdzekļus un lūdzot Viņam dāvāt mums ik dienas jo lielāku cerību, mēs iemantosim to pielīpošo prieku, kas raksturīgs Dieva bērniem, kas apzinās: „Ja Dievs par mums, kas ir pret mums?“ (Rom 8, 31) Cerības spēka mudināti, mēs cīnīsimies par to, lai izdzēstu no zemes vaiga netīro traipu, ko tajā atstājuši naida sējēji, un no jauna — ar jaunu, prieka pilnu skatienu — atklāsim pasauli, ko Dievs ir radījis skaistu un tīru, un ko mēs tādu Viņam arī atgriezīsim, ja vien iemācīsimies nožēlot savas grēkus.

Cik gan brīnišķīgi tas būs, kad mūsu Tēvs mums sacīs: „Tu labais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs mazumā, es tevi iecelšu daudzumā. Ieej sava kunga priekā!“ (Mt 25, 21) Piepildieties ar cerību! Cerība ir lielākais brīnums, kas dāvāts kontemplatīvai dvēselei! Mēs dzīvojam no ticības, cerības un mīlestības, un cerība ir tā, kas mūs dara stiprus. Vai atceraties svētā Jāņa vārdus? „Es rakstu jums, jaunieši, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos, un jūs ļauno uzvarējāt.“ (1 Jņ 2, 14) Dievs mūs skubina vienmēr cerēt, lai Baznīca un cilvēce nekad nezaudētu savu jaunību. Jūsu spēkos ir itin visu cilvēcisko pārvērst dievišķajā gluži tāpat kā karalis Midas itin visu, kam pieskāras, pārvērta zeltā.

Nekad neaizmirstiet, ka pēc nāves jūs sagaidīs Mīlestība. Un Dieva mīlestībā jūs atradīsiet arī visas savas īstās šīszemes mīlestības. Kungs ir paredzējis mums pavadīt šo īso laiku virs zemes strādājot un darot labu, kā to darīja Viņa Pirmdzimtais. (sal. Apd 10, 38) Bet tikmēr mums jābūt modriem, lai varētu saklausīt to aicinājumu, ko svētais Ignācijs no Antiohijas sāka nojaust savā dvēselē tad, kad tuvojās viņa moceklības stunda: „Nāc pie Tēva!“ (Sv. Ingnācijs no Antiohijas, Epistola ad Romanos, 7 (PG 5,694)) Nāc pie sava Tēva, kas tevi nepacietīgi gaida.

Lūgsim Jaunavai Marijai, Spes nostra — mūsu Cerībai, lai viņa mūsos iededz karstu un svētu vēlēšanos visiem kopā dzīvot Tēva namā. Itin nekas vairs nespēs mūs satraukt, ja nolemsim noenkurot savas sirds ilgas mūsu patiesajā Tēvzemē. Tad Kungs vadīs mūs ar savu žēlastību, dos labu vēju, kas nesīs mūsu laivu uz brīnišķīgajiem Debesu valstības krastiem.