Numuru saraksts

Bet nepārproti, es tevi nebūt nemudinu atstāt novārtā savus pienākumus vai atteikties no tā, kas tev pienākas. Gluži pretēji, ja normālos apstākļos kāds no mums atkāptos šajā frontē, tas būtu tas pats, kas gļēvi dezertēt arī no cīņas par svētumu, uz ko Dievs mūs ir aicinājis. Tāpēc drošu prātu vispirms jau ar savu darbu centies nodrošināt, lai ne tev, ne tavai ģimenei netrūktu nekā, kas vajadzīgs, lai dzīvotu cilvēka un kristieša cienīgu dzīvi. Ja kādā brīdī tevi piemeklē nabadzība, nenoskumsti un nesacelies pret to, bet gan — saku tev vēlreiz — centies izmantot visus godīgos līdzekļus, kas ir tavā rīcībā, lai šo situāciju pārvarētu. Rīkoties citādi nozīmētu kārdināt Dievu. Bet cīnoties arī atceries, ka omnia in bonum! — visas lietas — arī trūkums un nabadzība — nāk par labu tiem, kas mīl Dievu. (sal. Rom 8, 28) Sākot no šī brīža pierodi uz visu raudzīties ar prieku — arī uz saviem personīgajiem ierobežojumiem, uz neērtībām; aukstumu un karstumu, ko nākas paciest; uz lietām, kuru tev trūkst; uz to, ka nevari atpūsties kā un kad tu vēlētos; uz izsalkumu, vientulību, nepateicību, neizpratni, negodu…

Tēvs,… es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules

Mēs esam vienkārši cilvēki no ielas, parasti kristieši, kas dzīvojam pašā sabiedrības virpuļa vidū, un Kungs vēlas, lai kļūstam svēti un esam apustuļi sava profesionālā darba vidē, tas ir, lai svētdarām savu darbu, tādējādi augot svētumā paši un palīdzot svētdarīt sevi arī citiem. Varat būt droši, ka tieši tur — jūsu darba vidē kā gādīgs Tēvs un Draugs jūs gaida Dievs. Un padomājiet arī, ka ar savu profesionālo darbu, veicot to atbildīgi, jūs ne tikai nodrošināt sev iztiku, bet arī vistiešākajā veidā līdzdarbojaties sabiedrības attīstībā, atvieglojat citu cilvēku nastu un palīdzat īstenot neskaitāmus vietēja un starptautiska mēroga sociālus projektus, atbalstot cilvēkus un valstis, kam tas ir visvairāk vajadzīgs.

Mūsu pienākums ir aizstāvēt ikviena cilvēka personisko brīvību, zinot, ka tas, kurš šo brīvību mums ieguva, ir Jēzus Kristus (sal. Gal 3, 31); ja mēs tā nerīkotos, kādas gan tiesības mums būtu pieprasīt, lai tiek ievērota mūsu pašu brīvība? Tāpat mums ir arī jāsludina patiesība, jo veritas liberabit vos (Jņ 8, 32) — patiesība mūs atbrīvo, turpretim nezināšana — paverdzina. Mums jāaizstāv ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību, uz visu to, kas nepieciešams, lai dzīvotu cilvēka cienīgos apstākļos; tiesības strādāt un atpūsties, brīvi izvēlēties savu dzīves stāvokli, veidot ģimeni un tās klēpī laist pasaulē bērnus, spēt tos uzaudzināt, mierīgi pavadīt slimības brīžus un vecumdienas; tiesības uz kultūru un tiesības apvienoties ar citiem pilsoņiem, lai censtos sasniegt godīgus mērķus; un pirmām kārtām, tiesības pilnīgā brīvībā iepazīt un mīlēt Dievu, mūsu Radītāju, kura pēdas, ja vien viņa sirdsapziņa ir tīra, cilvēks atpazīst ikvienā radītajā lietā.

Tieši tādēļ nedrīkstam klusēt, nepasakot, ka marksisma ideoloģija ir nesavienojama ar ticību Kristum, un to apgalvojot es nejaucos politikā, bet tikai sludinu Baznīcas mācību. Vai var būt vēl kas pretējāks ticībai kā uzskatu sistēma, kurā viss balstās vēlmē izskaust no cilvēka dvēseles Dieva mīlošo klātbūtni? Izkliedziet to cik skaļi vien varat, lai visi jūs dzird: mums nevajag marksismu, lai mēs būtu taisnīgi! Tieši pretēji — šī liktenīgā kļūda, visam meklējot tikai un vienīgi materiālismā balstītus risinājumus un atsakoties no Dieva, kas ir miera nesējs, rada šķēršļus laimei un saprašanās iespējai cilvēku starpā. Kristīgajā ticībā mēs atrodam patiesības gaismu, kas sniedz risinājumu visām problēmām, mums tikai patiesi jācenšas būt īsteniem katoļiem — non verbo neque lingua, sed opere et veritate (1 Jņ 3, 18) — „ne vārdos, ne ar mēli, bet darbos un patiesībā!“ Runājiet par to atklāti un bezbailīgi vienmēr, kad vien rodas tāda izdevība; un ja vajadzīgs — meklējiet šo izdevību paši!