Numuru saraksts

No pašas pirmās stundas

„Debesvalstība pielīdzināma nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja derēt strādniekus savam vīna dārzam.“ (Mt 20, 1) Jūs jau zināt, kā šis stāsts turpinās. Viņš vairākas reizes atgriežas tirgus laukumā, lai nolīgtu strādniekus. Daži tiek nolīgti rīta agrumā, bet citi jau gandrīz līdz ar tumsas iestāšanos. Visi saņem denāriju — sudraba monētu — „algu, ko es jums apsolīju, citiem vārdiem sakot, manu attēlu un līdzību, jo Valdnieka attēls ir iegravēts uz katras sudraba monētas.“ (Sv. Hieronīms, Commentariorum in Matthaeum libri, 3, 20 (PL 26, 147) Tāda ir Dieva žēlsirdība. Viņš ikvienu aicina saskaņā ar katra personiskajiem apstākļiem, jo Viņš vēlas „lai visi cilvēki tiktu izpestīti.“ (sal. 1 Tim 2, 4) Bet mēs esam piedzimuši kā kristieši, esam audzināti ticībā un saņēmuši skaidru aicinājumu no mūsu Kunga. Tāda ir patiesība. Tāpēc, kad Viņš jūs aicina, pat ja tā būtu pēdējā stunda, vai varat palikt turpat laukumā, sildoties saulīte, kā to darīja daudzi no strādniekiem līdzībā, jo viņiem taču bija tik daudz laika?

Lai mūsu laiks — pat ne sekunde, nepārspīlējot — nepaiet tukšā, velti izniekota. Ir jāstrādā. Pasaule ir liela un tajā ir miljoniem dvēseļu, kuras vēl nav dzirdējušas Kristus mācību visā tās pilnībā. Es vēršos pie ikviena no jums. Ja tev ir daudz brīva laika, vēlreiz nedaudz padomā par to. Ļoti iespējams, ka tu esi kļuvis remdens, ka, pārdabiski izsakoties, esi kļuvis kā paralizēts. Tu nevirzies uz priekšu, esi apstājies. Tu nenes augļus, jo nedari visu, kas tavos spēkos, to cilvēku labā, kas ir tev līdzās, un tur, kur tu uzturies ikdienas — tavā darbā un ģimenē.

Strādīgums un centība

Ir divi cilvēciskie tikumi — strādīgums un centība, kas it kā saplūst vienā un liek mums censties patiesi labi izmantot tos talentus (talantus), ko ikviens esam saņēmuši no Dieva. Strādīgums un centība ir tikumi tādēļ, ka tie mūs mudina labi pabeigt iesāktos darbus. Jo darbs, kā to sludina jau kopš 1928. gada, nav lāsts, nedz arī sods par grēkiem. Radīšanas grāmatā par darbu tiek runāts vēl pirms Ādama sacelšanās pret Dievu. Saskaņā ar mūsu Kunga plāniem cilvēkam bija un būs jāstrādā visos laikos, lai tādējādi līdzdarbotos varenajā radīšanas darbā. (sal. Rad 2, 15)

Strādīgs cilvēks izmanto laiku labi, jo laiks ir ne tikai nauda, laiks —tā ir Dieva godība! Šāds cilvēks dara to, kas viņam jādara, bet ne pieraduma dēļ vai lai kaut kā pavadītu dienas stundas, bet gan tādēļ, ka to iepriekš ir izsvērti un mierīgi pārdomājis. Tas arī liek viņam būt centīgam. Latīniski centība ir diligentia. Savukārt vārds „centīgs“ nāk no darbības vārda diligo, kas nozīmē — mīlēt, novērtēt, kaut ko izvēlēties pēc rūpīgas un uzmanīgas izvērtēšanas (tulkotāja piezīme: Spāņu valodā „diligente“ — centīgs, čakls cēlies no latīņu valodas darbības vārda — „diligo“). Centīgs cilvēks nesasteidz lietas. Viņš savu darbu veic kārtīgi un ar mīlestību.

Mūsu Kungs — patiess cilvēks — izvēlējās strādāt roku darbu un to veica rūpīgi un no sirds gandrīz visu to laiku, ko Viņš pavadīja šeit uz zemes. Viņš strādāja kā amatnieks līdztekus citiem sava ciemata ļaudīm. Šis Viņa vienlaikus cilvēciskais un dievišķais darbs mums skaidri parāda, ka ikdienas darbs nav kaut kas mazsvarīgs. Tas ir mūsu svēttapšanas pamats, pastāvīga iespēja satikt Dievu, slavēt un godināt Viņu caur mūsu intelektuālo vai fizisko darbu.