Numuru saraksts

Mutiskās lūgšanas un personiskā lūgšana

Kristīgās ticības dzīvē mutiskās lūgšanas ir kā gobelēnā ieausti dārgakmeņi. „Tēvs mūsu…“, „Esi sveicināta, Marija…“, „Gods lai ir Tēva un Dēlam un Svētajam Garam“ — tās ir paša Dieva dotas lūgšanas. Rožukroni — šo slavinājumu vainagu Dievam un mūsu Mātei —, kā arī daudzas citas dievbijības pilnas slavas dziesmas mūsu brāļi kristieši ir skaitījuši jau no pašiem kristīgās ticības pirmsākumiem.

Svētais Augustīns komentējot 86⁸⁵ psalma trešo pantu „Esi mans žēlīgs, ak, Kungs, jo es Tevi piesaucu augu dienu!“, raksta: „augu dienu nozīmē visu laiku, bez apstājas… Kā viens cilvēks var dzīvot līdz pat pasaules galam? Jo lūdzas Kristus locekļi, kas savā starpā ir viens — daži, kas jau atdusas Kristū, citi, kas Viņu lūdz šobrīd, vēl citi, kas Viņu piesauks, kad mēs jau būsim miruši, un vēl citi — kas turpinās lūgties arī pēc viņiem.“ (Sv. Augustīns, Enarrationes in Psalmos, 85, 5 (PL 37, 1085)) Vai jūs neaizkustina iespēja piedalīties Radītāja pagodināšanā, kas turpinās cauri gadsimtiem? Cilvēks kļūst patiesi liels, kad viņš atzīst, ka ir Dieva mīļotā radība un sauc uz Tēvu tota die — ik brīdi, savu šīs zemes svētceļojumu ejot.

Atcerieties, ka mūsu Mātes, Vissvētākas Jaunavas Marijas, acīs mēs vienmēr būsim bērni, jo viņa mums paver ceļu uz Debesu valstību, kas tiek dāvāta vienīgi tiem, kas kļūst kā mazi bērniņi. (sal. Mt 19, 14) Nekad neatkāpsimies no mūsu Kundzes! Tā mēs vislabāk parādīsim mūsu Mātei cieņu un godu, kas viņai pienākas — esot viņas tuvumā, runājot ar viņu, izrādot savu mīlestību, pārdomājot savā sirdī viņas šīs zemes gaitas, un stāstot viņai par mūsu pašu cīņām, veiksmēm un neveiksmēm.

Tas palīdzēs mums no jauna atklāt mariānisko lūgšanu nozīmi, kas Baznīcā tiek skaitītas jau izsenis, tā it kā mēs tās izteiktu pirmo reizi mūžā. Kas gan cits ir „Esi sveicināta, Marija“ un „Kunga Eņģelis“, ja ne mīlestības pilni slavinājumi Jaunavas Marijas dievišķajai mātišķībai? Un, kad mēs lūdzamies Svēto Rožukroni, kas ir brīnišķīga lūgšana, kuru es vienmēr nenogurstoši iesaku skaitīt visiem kristiešiem, mēs ar sirdi un prātu pārdomājam Marijas apbrīnojamās dzīves noslēpumus, kas ir arī mūsu ticības galvenie noslēpumi.

Cik gan ātri mūsos augtu pārdabiskie tikumi, ja vien mēs iemācītos sarunāties ar Vissvētāko Jaunavu Mariju un bieži vērstos pie savas Mātes! Nekautrēsimies visas dienas garumā atkārtot viņai īsas lūgšanas un šautru lūgšanas. Nav nepieciešams tās izrunāt skaļi, mēs varam tās izteikt savā sirdī. Kristīgās dievbijības prakse daudzus no šiem mīlestības pilnajiem slavas vārdiem ir apkopojusi Litānijā, ko lūdzam pēc Svētā Rožukroņa. Bet ikviens no mums var arī brīvi izdomāt Vissvētākajai Jaunavai Marijai jaunus cildinājumus, ar svētu kautrību, ko viņa saprot un novērtē, veltot tos viņai savā sirdī, jo skaļi, iespējams, mēs tos pat neiedrošinātos izteikt.

Visbeidzot, ja neesi to vēl izdarījis, es vēlētos tevi aicināt censties ļoti personīgi pašam iepazīt un piedzīvot Marijas mātes mīlestību. Nepietiek vien zināt, ka viņa ir mūsu Māte, tā par viņu domāt un runāt. Viņa ir tava Māte, un tu esi viņas bērns. Viņa tevi mīl tā, it kā tu būtu viņas vienīgais bērns šajā pasaulē. Tādēļ izturies pret viņu atbilstoši — stāsti viņai par visu, kas ar tevi notiek, godā un mīli viņu. Neviens to neizdarīs tavā vietā, nedz arī tik labi kā tu, ja tu pats to nedarīsi.

Vari būt drošs — ja iesi šo ceļu, tu drīz vien atklāsi Kristus mīlestības pilnību un redzēsi, ka esi daļa no Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Svētā Gara neaprakstāmās dzīves. No tās tu smelsies spēkus īstenot Dieva gribu pilnīgi, un tevi piepildīs vēlme kalpot visiem cilvēkiem. Tu būsi tāds kristietis, par kādu reizēm esi sapņojis kļūt — tuvākmīlestības un taisnīguma darbu pilns, priecīgs un stiprs, saprotošs pret citiem un prasīgs pret sevi.

Tieši tāds un ne citādāks ir mūsu ticības gars. Vērsīsimies pēc palīdzības pie mūsu Mātes, Vissvētākās Jaunavas Marijas; viņa mūs pavadīs ceļā ar savu drošo un nepagurstošo soli.

Kristus Vissvētākais cilvēciskums

Kā lai mēs pārvaram šīs grūtības? Kā lai stiprinām mūsu sākotnējo apņēmību, kas tagad sāk likties kā smaga nasta? Iedvesmojoties no Vissvētākās Jaunavas Marijas, mūsu Mātes, piemēra, kas ir kā plats un drošs ceļš, kas vienmēr ved pie Jēzus.

Lai tuvotos Dievam, mums jāizvēlas pareizais ceļš — Kristus Vissvētākais cilvēciskums. Tādēļ es vienmēr iesaku cilvēkiem lasīt grāmatas par Kunga Ciešanām. Šie teksti, ko caurstrāvo patiesa dievbijība, mums atklāj Dieva Dēlu — Cilvēku, tādu pašu kā mēs — un patiesu Dievu, kurš mīl un cieš, lai atpestītu pasauli.

Lūdzieties Svēto Rožukroni — vienu no vissenākajām un stiprākajām kristiešu lūgšanām. Baznīca mūs aicina kontemplēt tā noslēpumus, lai mūsu prātā un iztēlē līdz ar Jaunavas Marijas prieku, sāpēm un godību, tiek iegravēts arī mūsu Kunga dzīves apbrīnojamais piemērs — Viņa dzīves trīsdesmit apslēptie gadi, Viņa trīs sludināšanas gadi, kaunpilnās Ciešanas un godības pilnā Augšāmcelšanās.

Sekot Kristum — tas ir viss noslēpums. Iet Viņam līdzās tik cieši, lai būtībā dzīvotu kopā ar Viņu līdzīgi kā to darīja pirmie divpadsmit apustuļi. Tik tuvu, lai mēs ar Viņu identificētos. Tad — ja vien neliksim šķēršļus Dieva žēlastības darbībai — mēs pavisam drīz varēsim teikt, ka esam ieģērbušies mūsu Kungā Jēzū Kristū. (sal. Rom 13, 14) Tad visa mūsu rīcība un dzīve atspoguļos Kunga attēlu. Un, ja spogulis būs labs, tajā būs redzama mūsu Pestītāja visulaipnā seja — neizķēmota, nepārveidota, nepadarīta par karikatūru — un citiem cilvēkiem būs iespēja Viņu apbrīnot un Viņam sekot.