Numuru saraksts

Cik gan sāpīgi ir lasīt Svētajā Evaņģēlijā Pilāta jautājumu: „Kuru jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu: Barabu vai Jēzu, sauktu Kristu?“ Vēl smagāk ir dzirdēt atbildi: „Barabu!“

Taču kādas neizsakāmas bailes mani pārņem, kad apzinos, ka ne vienu vien reizi, nomaldījies no ceļa, kopā ar visiem esmu sacījis: „Barabu!“ Un tad, jautāts par Kristu, saucis: „Crucifige eum!“ - „Sit viņu krustā!“

Es negaidu no tevis nekādus brīnumus - tos pietiekami darīja Kungs, kad bija mūsu vidū. Izpildi savu pienākumu un esi atsaucīgs Dieva žēlastībai. Lūk, ko vēlos sagaidīt no tevis.

„Sine me nihil potestis facere!“ - „Bez manis jūs neko nespējat darīt!“ Lūk, jauna gaisma manām acīm - svētā Evaņģēlija mūžīgā gaisma.

Es nereti daru muļķības? Nav brīnums.

Vislabāk jebkuru savu darāmo ir ielikt Kristus rokās. Tad manos darbos vairs nebūs kļūmju, jo tie būs „mūsu darbi“. „mani un Jēzus“.

Līdzekļi! Tie ir tie paši, kas bija Pēterim un Pāvilam, Dominikam un Franciskam, Ignācijam un Ksavjeram: Krustā Sistais un Evaņģēlijs.

Vai tev tie šķiet nepietiekami?

Es neesmu tendēts uz brīnumiem. Svētajā Evaņģēlijā brīnumu ir vairāk, nekā vajag, lai stingri nostiprinātos savā ticībā, Manī nožēlu izraisa tie kristieši, kuri vīpsnā, kad viņiem stāsta par neizdibināmiem ceļiem, par pārdabiskiem notikumiem. Un man ir vēlēšanās viņiem sacīt: „jā, brīnumi notiek ari mūsdienās, un mēs paši varētu tos veikt, ja vien mums būtu stipra ticība.“

Dievs vienmēr ir viens un tas pats. Ja būs ticības cilvēki, tad būs ari brīnumi, par kuriem mēs lasām Svētajos Rakstos.

„Ecce non est abbreviata manus Domini.“ „Dieva roka nav kļuvusi mazāk devīga.“ Viņa spēks nav kļuvis mazāks.

Tu man stāstīji par savu draugu, kurš bieži pieņem Svēto Komūniju, labi mācās un dzīvo tikumīgu dzīvi. Taču tad, kad tu iesāki sarunu par upuri un apustulisko kalpošanu, viņš novērsās.

Lai tas tevi neuztrauc! Un nedomā, ka tava apustuliskā kalpošana ir cietusi neveiksmi. Viss notiek tieši tā, kā sacīts Evaņģēlijā: „ja tu gribi būt pilnīgs, ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem [upuris], nāc, seko Man [kalpošana]!“

Jaunietis „abiit tristis“ - „aizgāja noskumis“. Viņš nevēlējās atsaukties uz žēlastību.

„Apustuliskā dvēsele, tu esi sāls.“ „Bonum est sal,“ - „Sāls ir laba lieta,“ lasām Evaņģēlijā, bet, „si autem sal evanuerit“, - „ja sāls paliek nederīga“, ko lai ar to iesāk? To vienkārši izmet laukā.

Arī tu esi sāls, bet ja zaudēsi savu kvalitāšu kopumu…