Numuru saraksts

„Nonne hic est fabri filius? Nonne hic est faber, filius Mariae?“ - „Vai Viņš nav galdnieka dēls? Vai viņš nav galdnieks, Marijas dēls?“

To, ko reiz sacīja par Kungu, varēs sacīt ari par tevi - ar izbrīnu un pat izsmieklu. Tad, kad tu būsi izlēmis pilnīgi veltīt sevi Dievam un kļūt par Viņa darbarīku. „Vai tad viņš nav… ?“

Klusē! Lai par tevi runā tavi darbi!

Kuram katram neuztici savas apustuliskās kalpošanas noslēpumus! Vai tad tu neredzi, ka pasaule ir pilna egoistiskas nesaprašanas?

Nepretendē uz to, lai vienmēr tiktu saprasts. Šī nesaprašana var būt Providences noteikta, lai tu paliktu nepamanīts.

Ir daudz cilvēku, turklāt svētu, kuri nesaprot šo tavu ceļu. Necenties viņus pārliecināt. Zaudēsi tikai laiku un dabūsi uzklausīt dažādas bezkaunības.

Atkal tas pats! „Kāds pateica“, „uzrakstīja“, „par“ un „pret“… „slavē“, „slavē par maz“… Aplinkus mājieni un apmelojumi, cildinājumi un slavinājumi, minējumi un apšaubāmi pieņēmumi…

Ak tu, nejēga! Kas tev par daļu? Tu taču dodies pretim mērķim, un tavai sirdij un prātam ir jāgremdējas Dievā. Kāda tev dala par vēja gaudošanu, circeņu sisināšanu, par baurošanu, rukšķēšanu vai zviegšanu?

Tomēr tas ir neizbēgami. Klajā laukā durvis neiebūvēsi.

Nepatikšanu dēļ tu noslēdzies sevi un jūties vēl sliktāk nekā cietumā. Ir sācies aptumsums.

Tu neredzi jēgu savām pūlēm: visapkārt klajš egoisms, ziņkāre, muļķība, tenkas.

Nu un tad? Vai esi aizmirsis, ka tava griba ir pilnīgi brīva un ka Dieva bērni spēj daudz ko? Lai augam nav ziedu vai pat lapu (kas ir ārējā dzīve)! Tam taču vēl ir saknes, kas turpina funkcionēt (iekšējā dzīve).

Strādā, viss mainīsies - tu kļūsi vēl ražīgāks un tevis nestie augli - vēl augstvērtīgāki.

„Ir tik daudz ceļu!“ tu noskumis sacīji. Tā tam ir jābūt, lai visas dvēseles varētu atrast savu ceļu šajā apbrīnojamā dažādībā.

Apjukums? Stingri izvēlies savu ceļu, un apjukums izgaisīs.