Numuru saraksts

Nesaki: „Tāda ir mana daba, tāds ir mans raksturs.“ Tas tikai liecina par rakstura trūkumu. „Es to vir!“ - „Esi vīrs!“

Nosvērtība. Kāpēc dusmoties, ja dusmojoties tu apvaino Dievu. kaitini tuvāko un ari pats pārdzīvo nepatīkamus mirkļus… Tev vienreiz tik un tā būs jābeidz dusmoties.

To, ko tu pateici, pasaki citā toni - bez dusmām, un tavi apsvērumi iegūs spēku. Bet pats galvenais - tu neapvainosi Dievu.

Nesāc uzreiz izteikt pārmetumus, tikko tevi pārņem sašutums par cita rīcību. Pagaidi līdz nākamajai dienai vai pat ilgāk. Un tikai tad mierīgi un ar attīrītu nodomu izsaki attiecīgu piezīmi. Ar labu vārdu tu panāksi vairāk nekā ar trīs stundu ilgu morāles lasīšanu. Apvaldi savas jūtu brāzmas!

Tavā dzīvē bieži rodas domstarpības, konflikti, strīdi… Par to nav jābrīnās. Neesi jau nekāds zelta gabals, bet tāds pats vien cilvēks kā visi.

Tieši šajās domstarpībās tu vari nogriezt ērkšķus, izlīdzināt sava rakstura asās šķautnes un kļūt izturīgāks, līdzsvarotāks, žēlsirdīgāks un pilnīgāks!

Ja tu visiem patiktu, ja tavs raksturs būtu mīksts kā vasks un ja ari apkārtējie cilvēki būtu tev līdzīgi, tu nekad nekļūtu ne par mata tiesu svētāks.

Nestrīdies! Strīdus reti kad vainago patiesības gaisma, jo to parasti noslāpē emocijas.

Sarūgtinājums tavu mēli dara asu. Klusē!

Vienmēr klusē, kad tevi sāk pārņemt sašutums. Pat tad, ja tev ir tam pamats.

Lai cik atturīgs ari tu būtu, tādā bridi tu pateiksi vairāk, nekā vēlētos.

„lesus autem tacebat.“ - „Jēzus klusēja.“ Kāpēc tad tu runā? Vai lai mierinātu sevi vai lai taisnotos?

Klusē! Meklē prieku sevis nicināšanā; tās vienmēr būs mazāk, nekā esi pelnījis.

Vai tad tu vari pajautāt: „Quid enim mali feci?“ - „Ko Jaunu esmu darījis?“

Tu saņēmi rājienu? Nedusmojies! Tā tevi runā lepnība. Labāk domā: „Viņi bija tik laipni pret mani! Un daudz ko noklusēja!“