Numuru saraksts

Mani bieži vien pārņem tāda sajūta, ka cilvēku dzīve noris tikai divās dimensijās. Tā ir gaužām piezemēta. Tikai tad, kad tu sāc dzīvot pārdabisku dzīvi, tu iemanto trešo dimensiju, kas tevi rada augstuma. dziļuma un apjoma izjūtu.

Ja tu pazaudēsi savas dzīves dievišķo jēgu, tava mīlestība pārvērtīsies labdarībā, skaidrība - pieklājībā, pašaizliedzība - muļķībā, paššaustīšanās - mazohismā, bet tavs darbs neauglīgā laika nosišanā.

Klusēšana ir iekšējās dzīves durvju sargs.

Paradoksāli - kļūt par svēto ir vieglāk nekā kļūt par zinātnieku, bet būt par zinātnieku ir vieglāk nekā būt svētam.

Tu tik ļoti vēlies redzēt un izjust kaut ko nebijušu!… Tu plati ieplet acis. lai varētu labāk saskatīt lietu parādības, vai ari tās piemiedz, jo esi tuvredzīgs!

Labāk aizver tās pavisam! Pievērsies iekšējai dzīvei, un tu ieraudzīsi jaunas, neizsakāmi labākas pasaules krāšņās, brīnumainās parādības. Un tu sarunāsies ar Dievu…, un iepazīsi savu nevarību…, un kļūsi līdzīgs Dievam… Ar šo tuvumu un līdzību savam Debesu Tēvam tu kļūsi brālis saviem brāļiem - cilvēkiem.

Vēlējums: būt labam, un visi pārējie lai ir labāki par mani.

Atgriešanās notiek vienā mirklī. Svēttapšana - visa mūža garumā.

Nav nekā labāka pasaulē kā zināt, ka esi Dieva žēlastības stāvoklī.

Nodomu tīrība, Tev tā būs vienmēr, ja vienmēr un it visā tu centīsies patikt vienīgi Dievam.

Ietiecies krustā sistā Kristus brūcēs. Tur tu iemācīsies valdīt pār savām jūtām, tur tu iegūsi iekšējo dzīvi un gandarījumā par saviem un par visas cilvēces grēkiem upurēsi Jēzus Kristus un Vissvētākās jaunavas Marijas ciešanas.

Tu alksti kalpot Dievam. un tas ir brīnišķīgi! Bet, ja tu ikdienas dzīvē pastāvīgi nelabos ies, visa tava dedzība būs neauglīga, bet centieni - veltīgi.

Laboties. Kaut mazliet katru dienu. Šim ir jābūt tavam pastāvīgajam uzdevumam. ja tu patiešām gribi kļūt svēts.

Kādas gan neizmērojamas žēlsirdības virsotnes atrodam Dieva taisnīgumā! Tiesas namā notiesā to, kurš atzīst savu vainu. Bet Dieva tiesā viņiem tiek piedots.

Lai ir svētīts svētais Gandarīšanas Sakraments!

„Induimini Dominum lesum Christum,“ - „Ietērpieties Kungā Jēzū Kristū,“ saka apustulis Pāvils romiešiem.

Tieši gandarīšanas sakramentā mēs ietērpjamies Jēzū Kristū un visos Viņa nopelnos.

Cīņa. Cīņai ir pārdabiska nozīme. Tu man saki: „Pasaule nezina, ka cīņai ir garīga nozīme.“

Tā ir vislielākais šķērslis viegla ceļa meklētājiem. Bet tomēr šī cīņa mums ir jāmīl, kā mūks mīl paššaustīšanos.

Cik liels ir Tava vārda spēks, Kungs! Kā parasti, savu vēstuli es iesāku ar vārdiem: „Lai Jēzus tevi sargā!“

Un tu man atbildēji: „Nesen šis jūsu sveiciens “Lai Jēzus tevi sargā!„ man palīdzēja izvairīties no briesmām. Lai Viņš sargā ari jūs visus.“

Tu sacīji: „Dieva palīdzība ir nenovērtējama. Ko gan es iesāktu bez tās! Centīšos pārveidot sava rakstura asās šķautnes un par to Viņam pateikšos.“

Man nav nekas piebilstams.

„Tu man palīdzēsi, es paļaujos uz tevi,“ es tev rakstīju. Kas gan cits mums atlika, kā vienīgi pa/auties uz Viņu!

Misionārs. Tu sapņo kļūt par misionāru un sludināt pasaulē Dieva Vārdu. Tava sirds, līdzīgi Sv. Franciskam Ksavjeram, alkst iekarot Kungam visu pasauli: Japānu un Ķīnu, Indiju un Krieviju. Tu vēlies pie Viņa kājām nolikt visu Āfriku un Austrāliju, visu Amerikas kontinentu un Ziemeļeiropu…

Aizdedzini šo uguni savā sirdi, šis svētās alkas - dāvināt Kungam šis dvēseles. Bet neaizmirsti, ka labākais misionārs ir tas, kas pazemīgi paklausa. Paliec tur, kur esi, - savā darbavietā, strādājot tālu no citām zemēm, kas tik ļoti tevi vilina, - šādi tu slavē Dievu visur - gan „šeit“, gan „tur“ neatkarīgi no ģeogrāfiskā stāvokļa -, un apustuliskās darbības lauks tev paveras kā tur, tā ari šeit. Vai tu nejūti, ka, tāpat kā Franciskam Ksavjeram, tavas rokas ir pagurušas - tik daudzus nokristot?

Tu saki, ka mīli? Vai liela ir tava mīlestība? Vai tu mīli tik kaislīgi, kā skopais mīl zeltu; maigi, kā māte - savu bērnu; neprātīgi, kā godkārais - pagodinājumu; alkatīgi, kā baudkārais savas nožēlojamās baudas?

Vai jūti šo maigumu, šo neprātību, šis trīsas, šo liesmu? Nē? Tad jau tu nemīli!

Kāda tieksme dzīties pakaļ pasaulīgajiem labumiem! Cilvēkus apņem slāpes pēc pagodinājumiem un slavas. Mīlas kaisle un alkatība sadragā cilvēku sirdis pa daļām. Viņi visi bagātie un nabagie, vecie un jaunie, vīrieši, sievietes un pat bērni - ir tik līdzīgi cits citam.

Ja ar tādu pašu aizrautību tu pievērsīsies savai dvēselei, Kungā tu atradīsi dzīvu, dedzīgu ticību. Un tad nebūs nepārvaramu šķēršļu mūsu apustuliskajā darbā.

Tev, kas mīl sporta sacensības, kā labs padoms lai ir apustuļa vārdi: „Nescitis quod ii qui in stadio currunt omnes quidem currunt, sed unus accipit bravium? Sic currite ut comprehendatis!“ - „Vai nezināt, ka tie, kas stadionā skrien, visi skrien, bet viens saņem godalgu? Skrieniet tā, lai jūs to saņemtu!“

Koncentrējies. Meklē sevi Dievu un vērīgi ieklausies Viņā.

Uzmodini sevi cildenas domas, svētas vēlēšanās. No dzirksteles var iedegties ugunskurs.