Numuru saraksts

Tavs paziņa, kas bija ļoti gudrs, krietna viduvējība, labs cilvēks, mēdza teikt: „Ir jāpilda [Dieva] likums, taču ar mēru, nepārspīlējot, tik maz, cik vien iespējams.“

Un piebilda: „Grēkot? Nē. Taču dāvāt sevi – arī ne.“ Šie nožēlojamie aprēķinātāji, kas nav spējīgi upurēties cēla ideāla dēļ, tiešām skumdina.

Reizēm, saskaroties ar šīm aizmigušajām dvēselēm, rodas neprātīga vēlēšanās kliegt uz viņām, sapurināt tās, likt tām reaģēt, tā ka viņas izietu no šausmīgās miegainības, kurā atrodas. Ir tik skumji redzēt, kā tās iet uz priekšu it kā ar neredzīgā spieķi, nespējot trāpīt uz ceļa!

– Cik ļoti es saprotu Jēzus raudas par Jeruzalemi, kas bija Viņa pilnīgās mīlestības auglis…

Ideoloģiski tu esi ļoti katolisks. Tev patīk rezidences vide… Žēl tikai, ka Mise nav divpadsmitos un nodarbības pēcpusdienā, tad tu varētu mācīties pēc vakariņām, izgaršojot vienu vai divas glāzītes konjaka! – Šis tavs „katolicisms“ neatbilst patiesībai, tas nav nekas vairāk par vienkāršu mietpilsonību.

– Vai tu nesaproti, ka tavā vecumā tādi uzskati vairs nepiedien? Beidz slinkot un pielūgt savu ego… Piemērojies pārējo vajadzībām, realitātei, kas tev apkārt. Tad tu katolicismu uztversi nopietni.

Tu ļoti riskē, ja ļaujies apmierinājumam par to, ka dzīvo – vai domā, ka tev tā jādzīvo, – kā „paklausīgs bērns“, kas dzīvo sakārtotā mājā, nepazīst problēmu un bauda vienīgi laimi. Tā ir Nācaretes mājas karikatūra. Kristus, kas nesa laimi un kārtību, devās dāvāt šos dārgumus visu laiku vīriešiem un sievietēm.