Numuru saraksts

Bieži vien tu sev uzdod jautājumu, kāpēc dvēseles, kam bijusi tā laime pazīt Jēzu kopš bērnības, tik ļoti vilcinās Viņam atbildēt ar labāko, kas viņām ir, – ar savu dzīvi, savu ģimeni, saviem sapņiem. Redzi, tieši tāpēc, ka esi „visu“ saņēmis uzreiz, tev ir pienākums izrādīt savu pateicību Kungam. Tā reaģētu aklais, kas negaidīti atguvis redzi, kamēr citiem neienāk prātā pat pateikties par to, ka ir redzīgi. Taču… ar to nepietiek. Tev ir ik dienas jāpalīdz apkārtējiem izturēties ar pateicību pret savu Dieva bērnu stāvokli. Neapgalvo, ka esi pateicīgs, ja tu tā nerīkojies.

Pateicies Dievam, ka esi laimīgs un ka tevī ir dziļš prieks, kam nav nepieciešams izpausties ar ārēju trokšņainību.

Pateicies Kungam par nemitīgo tēvišķo un mātišķo gādību, ar kādu Viņš pret tevi izturas. Tu, kas vienmēr sapņoji par lieliem piedzīvojumiem, esi iesaistīts brīnišķīgā darbā… kas tevi aizvedīs uz svētumu. Es uzstāju: pateicies par to Dievam ar apustulisku dzīvi.

Pateicies Kungam par to neizsakāmo labumu, ko Viņš tev ir dāvājis, liekot saprast, ka „tikai viena lieta ir vajadzīga“. – Un līdzās pateicībai lai nevienu dienu tavā lūgšanā neiztrūkst tie, kas Viņu vēl nepazīst vai vēl nav sapratuši.

Paldies Tev, mans Jēzu! Par to, ka Tu vēlējies kļūt par pilnīgu cilvēku, ar mīlošu un ļoti laipnu Sirdi, kas mīl līdz nāvei un cieš, līdz galam piedzīvo gan prieku, gan sāpes, ar entuziasmu soļo pa cilvēku ceļiem un mums rāda ceļu uz Debesīm, varonīgi pakļaujas pienākumam un seko žēlsirdībai, ir nomodā gan par nabadzīgajiem, gan bagātajiem, rūpējas gan par grēciniekiem, gan taisnīgajiem…

– Paldies, mans Jēzu! Un veido mūsu sirdi līdzīgu savai Sirdij!